Atvērt saites

Rokasgrāmata praktiskam darbam ar Eiropas Savienības jautājumiem

5. ES dokumenti. Informācijas un dokumentu aprite

5.1. Komisijas un Padomes dokumentos lietotie apzīmējumi

5.1.1. Komisijas dokumenti

Dokumentu apriti starp Komisijas dienestiem nodrošina Komisijas Ģenerāl­sekretariāts. Visiem Komisijas dokumentiem atkarībā no to veida ir īpašs apzīmējums.

Komisijas dokumentu reģistrā (sk. 5.3.6. iedaļu) pieejamie dokumenti:

OJ Komisāru kolēģijas sanāksmju darba kārtības;

PV Komisāru kolēģijas sanāksmju protokoli;

SEC Komisijas dienestu iekšējie dokumenti, kas parasti saistīti ar lēmumu pieņemšanas procesu;

COM Komisijas ierosinātie tiesību aktu projekti un citi Padomei, Parlamentam vai citām iestādēm iesniedzamie dokumenti;

C dokumenti, kas saistīti ar Komisijas kompetencē esošu jautājumu izskatīšanu. Daļa no tiem tiek iesniegti Padomei un Parlamentam informācijai.

Daļa šo dokumentu, kā arī citi Komisijas dokumenti pieejami arī PreLex datu bāzē (sk. 5.3.2.iedaļu).

Komitoloģijas dokumentu reģistrā (sk. 5.3.5. iedaļu) pieejamie dokumenti:

CMTD komitoloģijas procedūrā izskatāmie dokumenti.

Pēc tam, kad Komisāru kolēģija vai tās pilnvarota amatpersona ir apstiprinājusi dokumenta pēdējo versiju, tai tiek piešķirts numurs.

Komisijas dokumentus var klasificēt atkarībā no informācijas aizsardzības pakāpes. Sīkāku informāciju par klasificētās informācijas un dokumentu apriti sk. 5.4.

Pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi tiesību akta projektu, kas tiek iesniegts izskatīšanai Padomē un Parlamentā, Komisijas Ģenerālsekretariāts tam piešķir t. s. starpiestāžu lietas numuru, kas nemainās visā likumdošanas procesā.

Starpiestāžu lietas numurā norāda projekta sagatavošanas gadu/likumdošanas procedūras apzīmējumu/numuru, piemēram, 2009/0098(COD). Tādējādi šis kods norāda arī uz Parlamenta iesaistīšanas līmeni.

Pēc starpiestāžu koda Eur-lex datu bāzē (sk. 5.3.1.) var atrast visus ar šo projektu saistītos dokumentus.

Likumdošanas procedūras tiek apzīmētas ar šādiem saīsinājumiem:

COD

parastā likumdošanas procedūra

SYN

sadarbības procedūra (pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās)

APP

īpašā likumdošanas procedūra (lūgums Parlamentam sniegt piekrišanu)

AVC

piekrišanas procedūra (pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās)

CNS

konsultāciju procedūra (pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās) un īpašā likumdošanas procedūra (apspriešanās ar Parlamentu)

ACC

nolīgumi (bijusī 113. panta procedūra)

PRT

protokoli par sociālo politiku

CNB

konsultācijas ar Eiropas Centrālo banku

CNC

konsultācijas ar Revīzijas palātu

NLE

ar likumdošanu nesaistīta procedūra

5.1.2. Padomes dokumenti

Padomes dokumentu identifikācijai Padomes Ģenerālsekretariāts piešķir vairākus apzīmējumus. Turklāt Padomes dokumentos visā lēmumu pieņemšanas procesā tiek saglabāts Komisijas piešķirtais starpiestāžu lietas numurs.

a) Reģistrācijas numurs

Katram dokumentam Padomes Ģenerālsekretariāts piešķir unikālu numuru, pēc kura konkrēto dokumentu var meklēt datu bāzēs, piemēram, Extranet, ES DUS (sk. 5.5.).

Padomes Ģenerālsekretariāta izplatītais dokuments var būt gan informācija, gan Padomes darba grupā vai COREPER izskatāmie tiesību aktu projekti. Katra tiesību akta projekta versija tiek izplatīta ar individuālu reģistrācijas numuru. Atsauces uz iepriekš izskatītiem dokumentiem un Komisijas priekšlikumu mēdz iekļaut dokumenta veidlapā (sk. attēlu), kā arī dokumenta ievaddaļā vai pavaddokumentā.

Dokumentu reģistrācijas numuru parasti norāda sanāksmju darba kārtībā, ja dokuments atbilst izskatāmajam jautājumam.

b) Sufikss

Ja iepriekš izplatītā dokumentā uz vienu un to pašu sanāksmi tiek veiktas izmaiņas, katrs nākamais dokuments tiek attiecīgi apzīmēts atkarībā no izmaiņu veida. Sufiksus var kombinēt. Katram sufiksam var pievienot ciparu atkarībā no tā, kuru reizi dokuments ir grozīts vai papildināts.

Ja aiz sufiksa iekavās norādīts valodas kods, piemēram, (lv), dokuments attiecas tikai uz dokumentiem konkrētajā valodā.

Tiek lietoti šādi sufiksi:

ADD

Addendum – apzīmē dokumenta pielikumu (piemēram, tiesību akta projekts pielikumā paskaidrojošajai piezīmei); vienam dokumentam var būt vairāki pielikumi.

COR

Corrigendum – apzīmē dokumentu, ja tajā ir izdarīti labojumi un tiek izplatīts tikai labojumu teksts.

REV

Revision – apzīmē dokumentu, ja tajā ir izdarīti labojumi un tiek izplatīta pilna labotā teksta versija.

EXT

Extract – apzīmē dokumentu, kas ir kāda iepriekšēja dokumenta fragments.

AMD

Amendment – apzīmē dokumentu, ja tajā ir sākotnējā dokumenta teksta papildinājumi.

c) Dokumenta pieejamības akronīmi

Ar dokumenta pieejamības akronīmu norāda, vai dokuments ir publiski pieejams ES iestāžu tīmekļa vietnēs. Ar LIMITE tiek apzīmēti neklasificēti ierobežotas pieejamības dokumenti. Šādi apzīmē dokumentus, kas paredzēti izplatīšanai ES Padomes ietvaros, Komisijai un dažām citām ES institūcijām. Ar LIMITE apzīmētus dokumentus drīkst izplatīt arī dalībvalstu valsts pārvaldes darbiniekiem, taču bez īpašas autorizācijas[78] tie nedrīkst nonākt citu personu, piemēram, preses vai sabiedrības rokās, lai izvairītos no dalībvalstu viedokļu publiskošanas darba stadijā. Šie dokumenti tiek izplatīti dalībvalstīm, izmantojot Extranet, U32 kanālu un tiek ievietoti ES DUS datu bāzē (sk. 5.5.). LIMITE dokumentu apritei nav noteiktas īpašas uzglabāšanas, tehniskās aizsardzības vai iznīcināšanas prasības. Atbilstoši Informācijas atklātības likumam[79] LIMITE dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija.

Padomes dokumentus var arī klasificēt atkarībā no informācijas aizsardzības pakāpes. Sīkāku informāciju par klasificētās informācijas un dokumentu apriti sk. 5.4.

Padomes dokuments

d) Tematiskais kods

Ar tematisko kodu norāda jomu, uz kuru dokuments attiecas, vai arī ar dokumentu saistīto pieņemšanas procedūru. Vairāki tematiskie kodi palīdz identificēt papildu jomas, ar kurām saistīts konkrētais dokuments.

Biežāk lietoto tematisko kodu atšifrējumu un iespējami atbildīgo iestādi sk. Pielikumā Nr.1.

e) Parindes (footnotes; apostilles)

Padomes darba dokumentu parindēs visbiežāk norāda dalībvalstu un Komisijas viedokļus par konkrēto dokumenta teksta redakciju. Tāpat parindēs norāda, piemēram, “ES Oficiālā Vēstneša” atsauces par dokumentā minētajiem tiesību aktiem. Ja sanāksmē izteiktais viedoklis dokumentā nav atzīmēts, dalībvalsts pārstāvim jāvērš uz to Padomes Ģenerālsekretariāta uzmanība.

f) Valstu un institūciju nosaukumu saīsinājumi

Darba dokumentos ES dalībvalstis un ES institūcijas tiek apzīmētas, izmantojot noteiktus saīsinājumus (sk. Pielikumu Nr.2.). Šādus apzīmējumus vēlams lietot arī dienesta ziņojumos.

Pielikums Nr. 1 Tematisko kodu saraksts

Kods

Izvērsums

Atbildīgā ministrija

Līdzatbildīgā iestāde

ACCRED

ACCREDITATION PROCEDURE

ĀM

ACCTR

ACTS OF ACCESSION (COMMISSION PROPOSALS)

ĀM

ACEH

ACEH MONITORING MISSION

ĀM

ACIER

STEEL

EM

ACP

AFRICAN, CARIBBEAN AND PACIFIC STATES

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ACP-CE

ACP-EC CONVENTION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ACPCA1

ACPCA1

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ACPCA2

ACPCA2

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ACPCOD

ACPCOD

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ACPDEV

ACPDEV

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ACPFIN

ACPFIN

ĀM/FM

AD

ACCESSION NEGOTIATIONS

ĀM

ADHERANTS

PAYS ADHÉRENTS (Acceding Countries)

ĀM

AELE

EUROPEAN FREE TRADE ASSOCIATION

ĀM

EM

AER

AIR TRANSPORT

SM

AFGENC

AFGENC

ĀM

AFGENER

AFGENER

ĀM

AFRICA

RELATIONS WITH AFRICA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

AFSOCI

AFSOCI

LM

AG

GENERAL AFFAIRS

ĀM + atkarībā no satura

AGENDA

AGENDA 2000

ZM/RAPLM/FM

AGEX

AGEX

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

AGRFAO

AGRFAO (Food and Agriculture Organization)

ZM

AGRI

GENERAL AGRICULTURAL POLICY

ZM

AGRIC

AGRIC

ZM

AGRIFIN

AGRI FINANCIAL AND BUDGETARY ASPECTS

ZM

FM

AGRIFORET

AGRI FORESTS

ZM

AGRILEG

AGRI HARMONISATION OF LEGISLATION

ZM

AGRIMON

AGRI MONETARY

ZM

EM/FM

AGRIORG

AGRI ORGANISATION OF MARKETS

ZM

AGRIPECHE

AGRIPECHE

ZM

AGRIPECO

AGRIPECO

ZM

AGRISTR

AGRI STRUCTURES

ZM

FM/RAPLM

AGRRMC

AGRRMC

ZM

AIDAL

AIDAL

ZM

ĀM/EM/VM

AL

ALGERIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ALB

ALBANIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ALIM

FOOD AID

ĀM

ZM/VM

AMLAT

LATIN AMERICA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

AMLPESC

AMLPESC

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

AND

ANDORRA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ANIMAUX

ANIMALS

ZM

ANTICI

ANTICI

ĀM + atkarībā no satura

ANTIDUMPING

ANTIDUMPING

EM

ĀM

API

PUBLIC ACCESS TO INFORMATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ARM

MUTUAL RECOGNITION AGREEMENTS

ĀM

ASCRED

ASCRED

EM

ASEM

ASIA/EUROPE PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ASIE

ASIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ASILE

ASYLUM

IeM

ĀM

ASIM

IMMIGRATION AND ASYLUM

IeM

ĀM

ASOTRC

ASOTRC

ĀM

ASPESC

POL. EUR. ET SECURITE COM. ASIE/OCEANIE

ĀM

ATENER

ATENER

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ATO

ATOMIC QUESTIONS

VidM

AiM/ĀM

ATTACHES

AGRICULTURAL ATTACHES

ZM

ATTAGRI

ATTACHES AGRICOLE

ZM

AUDIO

AUDIOVISUAL

KM

AUPAL

AUPAL

KM

AUS

AUSTRALIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

AVIATION

AVIATION

SM

BANIV

BANIV

EM

FM

BANTRE

FOIRES ET EXPOSITIONS

EM

BANV

ANTIDUMPING

EM

BCE

EUROPEAN CENTRAL BANK

FM

BCP

BUSINESS CONTINUITY PLANNING

EM

BDL_D2

BDL_D2

IeM/ĀM

BIH

BOSNIA AND HERZEGOVINA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

BOSNIA

BOSNIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

BOVINE

BOVINE

ZM

BOVINS

BOVINE ANIMALS

ZM

BRULUG

BRULUG (Bruxelles/Lugano Conventions on Jurisdiction and the Enforcement of Judgments in Civil and Commercial Matters)

TM

BUDGET

BUDGET

FM

BUDGET1

BUDGET1

FM

CAB

DOCUMENT FROM SECRETARY-GENERAL'S PRIVATE OFFICE

ĀM + atkarībā no citiem kodiem

CADREFIN

FINANCIAL FRAMEWORK 2007-2013

FM

Atkarībā no citiem kodiem

CAN

CANADA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CATS

ARTICLE 36 COMMITTEE

IeM/TM

CCG

EXPORT CREDITS AND GUARANTEES

EM

FM

CD

DEMOCRATIC REPUBLIC OF THE CONGO

ĀM

CDN

RELATIONS WITH CANADA

ĀM

CDR

COMMITTEE OF THE REGIONS

RAPLM

FM/ĀM

CE-AL

EC-ALGERIA COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-CY

EC-CYPRUS ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-GOLFE

EC-GULF STATES COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-ISR

CE-ISR

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-M

EC-MALTA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-OLP

EC-PLO INTERIM ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-RAE

CE-RAE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-RHJ

EC-JORDAN COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-RL

EC-LEBANON COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-SY

EC-SYRIA COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-TR

EC-TURKEY ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CE-YAR

EC-YEMEN COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CECA

CECA

ĀM

CEDCO

EUROPEAN CONFERENCE ON DRUGS AND ORGANISED CRIME

IeM

TM

CERCLE I

CERCLE I

ĀM

CERCLE II

CERCLE II

ĀM

CERCLE III

CERCLE III

ĀM

CES

ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE

LM

EM

CFALL

CFALL

Atkarībā no citiem kodiem

CG

INTERGOVERNMENTAL CONFERENCE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CH

SWISS CONFEDERATION

ĀM

CHAD

CHAD

ĀM

CHAR

COAL

EM

ĀM

CHEMI

CHEMI

VidM

CHENER

CHENER

EM/VidM

CHIMIE

CHEMICAL PRODUCTS

VidM

EM

CHINE

RELATIONS WITH CHINA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CID

INTERNATIONAL CUSTOMS CONVENTIONS

FM

CIG

INTERGOVERNMENTAL CONFERENCE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CIREA

CENTRE FOR INFORMATION AND DISCUSSION ON ASYLUM

IeM

ĀM

CIREFI

CENTRE INFORM. & DISCUSS. FRONTIERS & IMMIGRATION

IeM

ĀM

CIVCOM

COMMITTEE FOR CIVILIAN ASPECTS OF CRISIS MANAGEMENT

ĀM

AiM

CIVILE

COOPERATION CIVILE

IeM

TM/ĀM

CIVPESC

COM. ASPECTS CIVILE GESTION CRISES PESC

ĀM

AiM/IeM

CJAI

CJAI

TM/IeM

CJSA

CJSA

TM

Atkarībā no citiem kodiem

CK4

K4 COMMITTEE

TM/IeM

CMPT

COURT OF AUDITORS

FM

Valsts kontrole

CNUCED

UN CONFERENCE ON TRADE AND DEVELOPMENT

ĀM

EM

CO EUR

EUROPEAN COUNCIL

ĀM

CO EUR-PREP

EUROPEAN COUNCIL - PREPARATION

ĀM

COADM

CFSP: ADMINISTRATIVE AFFAIRS

ĀM

AiM

COAFR

CFSP: AFRICA

ĀM

AiM

COARM

CFSP: (AD HOC) CONVENTIONAL ARMS EXPORTS

ĀM

AiM

COASI

CFSP: ASIA AND OCEANIA

ĀM

AiM

COCON

CFSP: CONSULAR AFFAIRS

ĀM

AiM

CODEC

CODECISION PROCEDURE

Atkarībā no citiem kodiem

CODEX

CODEX ALIMENTARIUS

ZM

VM

CODIF

CODIFICATION

ĀM

TM

CODIFIC

CODIFICATION LEGISLATIVE

ĀM

TM

CODRO

CFSP: DRUGS

ĀM

IeM

CODUN

CFSP: UN DISARMAMENT

ĀM

AiM

COEST

CFSP: EASTERN EUROPE AND CENTRAL ASIA

ĀM

AiM

COHAFA

COHAFA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

COHOM

CFSP: HUMAN RIGHTS

ĀM

AiM/TM

COJUR

CFSP: (AD HOC) PUBLIC INTERNATIONAL LAW

ĀM

AiM/TM

COLAT

CFSP: LATIN AMERICA

ĀM

AiM

COM133

COM133

EM

ĀM

COMAG

CFSP: MAGHREB-MASHREQ

ĀM

AiM

COMAR

CFSP: LAW OF THE SEA

ĀM

SM/AiM

COMED

CFSP: MEDITERRANEAN

ĀM

AiM

COMEM

CFSP: MIDDLE EAST AND GULF

ĀM

AiM

COMEP

CFSP: MIDDLE EAST PEACE PROCESS

ĀM

AiM

COMER

TRADE QUESTIONS

EM/ĀM

ZM

COMIT

COMIT

Atkarībā no citiem kodiem

COMIX

EU/ICELAND AND NORWAY MIXED COMMITTEE

ĀM

COMPCRO

COMPETITIVE CROISSANCE

EM

COMPET

COMPETITIVENESS

EM

CONALI

CONSEILLERS/DENREES ALIMENTAIRES

ĀM

CONCL

EUROPEAN COUNCIL CONCLUSIONS

ĀM

CONF-BG

CONF-BG

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CONF-CY

CONF-CY

ĀM

CONF-CZ

CONF-CZ

ĀM

CONF-EE

CONF-EE

ĀM

CONF-H

CONF-H

ĀM

CONF-HR

CROATIA ACCESSION

ĀM

CONF-LT

CONF-LT

ĀM

CONF-LV

CONF-LV

ĀM

CONF-M

CONF-M

ĀM

CONF-PL

CONF-PL

ĀM

CONF-RO

CONF-RO

ĀM

CONF-SI

CONF-SI

ĀM

CONF-SK

CONF-SK

ĀM

CONF-TR

TURKEY ACCESSION

ĀM

CONF-VAR

CONF-VAR

ĀM

CONFER

CONFER

ĀM

CONFEUR

EUROPEAN CONFERENCE

Atkarībā no citiem kodiem

CONOP

CFSP: NON-PROLIFERATION

ĀM

CONSCEE

CONSCEE

ĀM

CONSDEV

CONSDEV

ĀM

CONSOM

CONSUMERS

EM

VM

CONSUL

CONSULTATION P.E.

Atkarībā no citiem kodiem

CONSUL1

CONSULTATION P.E. + C.E.S.

Atkarībā no citiem kodiem

CONSULT

CONSULTATIONS

Atkarībā no citiem kodiem

CONTEXP

CONTROLE EXPORTATION

EM

CONTRIB

CONTRIBUTION PROCEDURE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CONUN

CFSP: UNITED NATIONS

ĀM

CONVENT

CONVENTION (CHARTER)

ĀM

COOPDOU

COOPERATION DOUANIERE

EM

COPEN

JUDICIAL COOPERATION IN CRIMINAL MATTERS

TM

IeM

COPOL

CFSP: POLITICAL COOPERATION

ĀM

COPRO

CFSP: PROTOCOL

ĀM

COPS

POLITICAL AND SECURITY COMMITTEE

ĀM

CORDROGUE

EUROPEAN COMMITTEE TO COMBAT DRUGS

IeM

VM

COREE

RELATIONS WITH KOREA

ĀM

CORI

CORI

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

CORI_II

CORI_II

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

COSCE

CFSP: OSCE (ORGANIS'N FOR SECURITY & COOP. IN EUROPE)

ĀM

COSDP

COMMON SECURITY AND DEFENCE POLICY

ĀM

AiM

COSEC

CFSP: (AD HOC) SECURITY

ĀM

COSEE

CFSP: TURKEY, CYPRUS, MALTA

ĀM

COSI

STANDING COMMITTEE ON OPERATIONAL COOPERATION ON INTERNAL SECURITY

IeM

ĀM/TM

COST

EUROPEAN COOPERATION IN THE FIELD OF SCIENTIFIC AND TECHNICAL RESEARCH

IZM

COSTRA

COSTRA

IeM

COTEL

CFSP: COMMUNICATIONS

ĀM

SM

COTER

CFSP: TERRORISM

ĀM

IeM/SM

COTRA

CFSP: CANADA, UNITED STATES

ĀM

COUR

COURT OF JUSTICE

TM/ĀM

COURJU

COURJU

TM

COVEME

COVEME

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

COWEB

CFSP: WESTERN BALKANS: CROATIA, FYROM, ALBANIA

ĀM

CPE

STANDING COMMITTEE ON EMPLOYMENT

LM

CPECOS

CPECOS

TM/IeM

CPESC

CPESC

ĀM

CREST

SCIENTIFIC AND TECHNICAL RESEARCH COMMITTEE

IzM

CREST-GPC

CREST-GPC

IzM

CREST-SFIC

CREST-SFIC

IzM

CREST_II

CREST_+ MEMBRES AELE

IzM

ĀM

CRIMORG

ORGANISED CRIME

IeM

TM

CRS

SUMMARY RECORD

Atkarībā no citiem kodiem

CRS CRP

PERMANENT REPRESENTATIVES COMMITTEE SUMMARY RECORD

Atkarībā no citiem kodiem

CRS CSA

SPECIAL COMMITTEE OF AGRICULTURE SUMMARY RECORD

ZM

CSA

CSA

ZM

CSC

COUNCIL SECURITY COMMITTEE

SAB

CSCGMES

CSCGMES

SAB

ĀM

CSCGNSS

CSCGNSS

SAB

ĀM

CSCI

COUNCIL SECURITY COMMITTEE INFOSEC

SAB

ĀM

CULT

CULTURE

KM

CULTURE

CULTURE

KM

CY

CYPRUS

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

D1

D1

IeM

ĀM

DAC

JOINT SUPERVISORY AUTHORITY

FM

EM/TM

DAPHNE

DAPHNE

LM/VM

DARFUR

EU CIVILIAN/MILITARY SUPPORT ACTION TO AMIS II

ĀM

AiM

DATAPROTECT

DATA PROTECTION

IeM

TM/ĀM

DECPESC

DECLARATIONS PESC

ĀM

DELEG

IGC: DOCUMENT FROM DELEGATIONS

ĀM

DENALI

DENREES ALIMENTAIRES

ZM

VM

DENLEG

FOOD LEGISLATION

ZM/VM

EM (attiecībā uz etiķetēšanu)

DEVGEN

DEVELOPMENT (GENERAL)

ĀM

DIPL

DIPLOMATIC MOVEMENTS - DIPLOMATIC ACCREDITATIONS

ĀM

DIPLOMES

DIPLOMES

IzM

DIVERS

LISTE DIVERS

FM

DOPAGE

COMBATING DOPING

IZM

VM

DOUANES

DOUANES

ĀM/EM/FM

DRHOMME

DROIT DE L’HOMME

LM

ĀMTM

DRMER

DROIT DE LA MER

SM

ĀM/TM/VidM

DROGUE

DRUGS

IeM

TM/VM

DROIPEN

SUBSTANTIVE CRIMINAL LAW

TM

Prokuratūra

DRS

COMPANY LAW

TM

EM/FM

DUBLIN

DUBLIN CONVENTION

ĀM

DUBLIN CONV

DUBLIN CONV

ĀM

ECO

ECONOMIC QUESTIONS

EM/FM

ECOFIC

ECOFIC

EM/FM

ECOFIN

ECONOMIC AND FINANCIAL QUESTIONS

FM

EM/FKTK

EDPS

EUROPEAN DATA PROTECTION SUPERVISOR

TM

EDUC

EDUCATION

IzM

EEE

EUROPEAN ECONOMIC AREA

ĀM/EM

ZM

EF

FINANCIAL INSTITUTIONS

FM

FKTK

EG

EGYPT

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

EIT

EUROPEAN INSTITUTE OF TECHNOLOGY

IZM

EJC

EJC

IzM/KM

EJN

EUROPEAN JUDICIAL NETWORK

TM

Prokuratūra

EJUSTIC

JUSTICE ON LINE

TM

EJUSTICE

JUSTICE ON LINE

TM

ELARG

ENLARGEMENT

ĀM

ENER

ENERGY: GENERAL POLICY

EM

VidM/SM

ENERGIE

ENERGIE

EM

VidM/SM

ENEROCDE

ENEROCDE

EM

VidM/SM

ENFOCUST

ENFOCUST

FM

ENFOCUSTOM

LAW ENFORCEMENT: CUSTOMS

FM

ENFOPOL

LAW ENFORCEMENT: POLICE

IeM

ENT

TECHNICAL BARRIERS

EM

ENV

ENVIRONMENT

VidM

VM/ZM

ENVIR

ENVIRONMENT

VidM

VM/ZM/EM

ENVIRC

ENVIRC

VidM

VM/ZM/EM

EPE

PROGRESS OF WRITTEN PROCEDURES

Atkarībā no citiem kodiem

EPSCO

EPSCO

LM

VM/ZM

ESE

CENTRAL AND SOUTH-EAST EUROPE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ET

EGYPT

ĀM

ETS

ESTABLISHMENT AND SERVICES

EM

FM/IZM/LM/

TM/VM

EU NAVCO

EU NAVCO

ĀM

AiM/TM

EU-LEX

EU-LEX

ĀM

AiM/

IeM/TM/EM

EUBAM RAFAH

EUBAM RAFAH

ĀM

AiM/TM/IeM/

EM

EUCO

EUROPEAN COUNCIL

ĀM

EUCOPPS

EU COORDINATING OFFICE FOR THE PALESTINIAN POLICE SUPPORT

ĀM

IeM

EUJUST-LEX

EU MISSION IN IRAQ

ĀM

TM, IeM

EUMM GEORGIA

EUMM GEORGIA

ĀM

AiM/IeM/TM/

EM

EUPAT

EUROPEAN UNION POLICE ADVISORY TEAM

IeM

ĀM

EUPM

EUROPEAN UNION POLICE MISSION

IeM

ĀM

EUPOL

EUPOL

IeM

ĀM

EUPOL RDC

EUPOL RDC

IeM

ĀM

EUPT

European Union Planning Team

ĀM

EURCEN

EURCEN (Eastern Europe and Central Asia)

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

EURO-CONF

EUROPEAN CONFERENCE

Atkarībā no citiem kodiem

EURO-MED

EURO-MEDITERRANEAN CONFERENCE

ĀM

EURODAC

FINGERPRINTING OF ASYLUM SEEKERS

IeM

EUROJUST

EUROPEAN MUTUAL JUDICIAL ASSISTANCE

TM/IeM

Prokuratūra

EUROPOL

EUROPEAN POLICE OFFICE

IeM

EURSUDEST

EURSUDEST

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

EUSEC G-BISSAU

EUSEC G-BISSAU

ĀM

EUSEC-RDC

EU ASSISTANCE MISSION TO DR CONGO

ĀM

EUSSR G-BISSAU

EUSSR G-BISSAU

ĀM

EUTRA SOMALIA

EUTRA SOMALIA

ĀM

EVAL

EVALUATION OF JHA RESULTS

TM

IeM

EXPO

FAIRS AND EXHIBITIONS

EM

EXPSCHENG

EXPERTS SCHENGEN

IeM/ĀM

FAO

UN FOOD AND AGRICULTURE ORGANISATION

ZM

ĀM

FAUXDOC

FALSE DOCUMENTS

IeM/TM

ĀM

FC

COHESION FUND

FM

SM/VidM

FDI

FDI

EM

ĀM

FEROE

FAROE ISLANDS

ĀM

FIN

GENERAL FINANCIAL QUESTIONS

FM

FINSERV

FINSERV

FM

FKTK/EM

FISC

TAX QUESTIONS

FM

ZM

FL

LIECHTENSTEIN

ĀM

FORETS

FORESTS

ZM

FR

PENSION FUNDS

FM

LM/FKTK

FREMP

FREMP

IeM

ĀM/TM

FRONT

FRONTIERS

IeM

ĀM

FRONTEXT

EXTERNAL FRONTIERS (JHA)

IeM

ĀM

FS

FONDS STRUCTURELS

FM

Atkarībā no citiem kodiem

FSC

FINANCIAL SERVICES COMMITTEE

FM

FSTR

STRUCTURAL FUNDS

FM

Atkarībā no citiem kodiem

FYROM

FORMER YUGOSLAV REPUBLIC OF MACEDONIA

ĀM

GAF

ANTI-FRAUD GROUP

FM/TM

Prokuratūra

GALILEO

GALILEO

SM

GENEVE

GENEVE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

GENVEG

RESSOURCES GENETIQUES VEGETALES

ZM

GOLFE

RELATIONS WITH THE GULF STATES

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

GPM

GROUPE POLITICO-MILITAIRE

ĀM

AiM

GREENLAND

GREENLAND

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

GROENLAND

GREENLAND

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

HONGKONG

HONGKONG

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

HR

CROATIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

IC

INTERIM COMMITTEE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ICC

ICC (International Criminal Court)

TM

ĀM

IDITVA

IMPOTS/INDIR/TVA

FM/EM

ILO

ILO

LM

IMM

BUILDINGS OF THE GENERAL SECRETARIAT

ĀM

IMMEUB

IMMEUB

ĀM/FM

IND

INDUSTRY

EM

INDUSC

INDUSC

EM

INDUSTRIE

INDUSTRIE

EM

INF

INFORMATION TO THE PUBLIC

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

INFJUR

INFORM/JURIDIQUE

TM/IeM

INFO

INFORMATION PROCEDURE (MEMBER STATES)

ĀM

INFORM

INFORMATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

INSPSEC

INSPECTION BY SECURITY SERVICE IN MEMBER STATES

ĀM

IeM/TM/SAB

INST

INSTITUTIONAL QUESTIONS

ĀM

Atkarībā no satura

IRAN

IRAN

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

IRAQ

IRAQ

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ISL

ICELAND

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

ISR

ISRAEL

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

JAI

JUSTICE AND HOME AFFAIRS

IeM/TM

ĀM

JAIEX

JAIEX

TM/IeM

ĀM

JEUN

YOUTH

IzM

JEUNESSE

GROUPE JEUNESSE

IzM

JSB

JOINT SUPERVISORY BODY (EUROPOL)

IeM

JUR

LEGAL QUESTIONS

TM/ĀM

JURINFO

LEGAL INFORMATION

TM/ĀM

JUST

JUDICIAL COOPERATION

TM/IeM

Prokuratūra

JUSTCIV

JUDICIAL COOPERATION IN CIVIL MATTERS

TM

JUSTPEN

JUDICIAL COOPERATION IN CRIMINAL MATTERS

TM/IeM

Prokuratūra

KINSHASA

EUROPEAN UNION POLICE KINSHASA

ĀM

LAIT

MILK AND MILK PRODUCTS

ZM

LEX

PARLIAMENT-COUNCIL LEGISLATION

Atkarībā no citiem kodiem

LIBCIRC

LIBRE CIRCULATION DES PERSONNES

IeM

ĀM

LIBYE

LIBYA

ĀM

LP

LP

Atkarībā no citiem kodiem

L_ACP

LISTE_ACP (REVISE 119)

ĀM

M

MALTA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

MA

MOROCCO

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

MACAO

MACAO

ĀM

MAP

PUBLIC CONTRACTS

FM

MAR

SHIPPING

SM

MARE

LAW OF THE SEA

SM

TM

MARINC

MARINC

EM

MARINT

MAR. INTERIEUR (FUSION QWCDOU+QECENT)

EM

MARPUB

Q.ECON/ETAB-SERV MARCHES PUBLICS

EM

MARUN

MARCHE UNIQUE ASS/CREDIT

EM

MC

PRINCIPALITY OF MONACO

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

MDC

CAPITAL MOVEMENTS

FM

EM/IeM/TM/

Latvijas Banka/ FKTK

MED

MEDITERRANEAN

ĀM

MERTENS

MERTENS

ĀM + atkarībā no satura

MI

INTERNAL MARKET

EM

MIGR

MIGRATION or MIGRATION FLOWS

IeM

MOG

MOG

ĀM

MONUC SPT

UN MISSION IN DR CONGO

ĀM

MRA

ACORD RECONNAISSANCE MUTUELLE

EM

N

NORWAY

ĀM

NACN

MEMBERS STATES ONLY

ĀM

AiM

NATUNIES

NATIONS UNIES

ĀM

NCI

NATO CLASSIFIED INFORMATION

ĀM

AiM

NIS

NEWLY INDEPENDENT STATES

ĀM

NT

TURKEY

ĀM

NUCI

NUCI

ĀM

AiM

NZ

NEW ZEALAND

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

OC

COMMON APPROACH

Atkarībā no citiem kodiem

OCDE

ORGANISATION FOR ECONOMIC COOPERATION AND DEVELOPMENT

ĀM

EM

OCDEAGR

OCDE AGRI

ĀM/EM/ZM

OJ

OJ

Atkarībā no citiem kodiem

OJ 133

ARTICLE 133 COMMITTEE AGENDA

EM

ĀM

OJ CATS

ARTICLE 36 COMMITTEE AGENDA

IeM/TM

ĀM

OJ CK4

K4 COMMITTEE AGENDA

TM/IeM

OJ CONS

COUNCIL AGENDA

Atkarībā no citiem kodiem

OJ CRP1

PERMANENT REPRESENTATIVES COMMITTEE PART 1: AGENDA

ĀM + atkarībā no satura

OJ CRP2

PERMANENT REPRESENTATIVES COMMITTEE PART 2: AGENDA

ĀM + atkarībā no satura

OJ CSA

SPECIAL COMMITTEE ON AGRICULTURE AGENDA

ZM

FM

OJ CV

OJ CV

Atkarībā no citiem kodiem

OJ POLCOM

OJ POLCOM

EM

ĀM/ZM

OJ RGEM

CONFERENCE OF MEMBER STATES' GOVERNMENTS AGENDA

Atkarībā no citiem kodiem

OJ/CO EUR

EUROPEAN COUNCIL AGENDA

ĀM

OJPOLCOM

OJPOLCOM

EM

ĀM/ZM

OLP

PALESTINIAN AUTHORITY

ĀM

OMBUDS

EUROPEAN OMBUDSMAN

TM

OMI

ORGANE MILITAIRE INTERIMAIRE

ĀM

AiM

ONU

UNITED NATIONS ORGANISATION

ĀM

OPA

TAKEOVER BID

FM

FKTK

PE

EUROPEAN PARLIAMENT (GENERAL)

Atkarībā no citiem kodiem

PE-CONS

EUROPEAN PARLIAMENT - COUNCIL

ĀM

PE-L

EUROPEAN PARLIAMENT: LETTERS AND REPLIES

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

PE-QE

EUROPEAN PARLIAMENT: WRITTEN QUESTIONS

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

PE-QH

EUROPEAN PARLIAMENT: QUESTION TIME

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

PE-QO

EUROPEAN PARLIAMENT: ORAL QUESTIONS

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

PE-RE

EUROPEAN PARLIAMENT: RESOLUTIONS

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

PECHE

FISHERIES

ZM

PECHEC

PECHEC

ZM

PECOS

CENTRAL EUROPE

ĀM

PEL

PEL

Atkarībā no citiem kodiem

PENALE

COOPERATION PENALE

Atkarībā no citiem kodiem

PEQE

PEQE

Atkarībā no citiem kodiem

PEQH

PEQH

Atkarībā no citiem kodiem

PEQO

PEQO

Atkarībā no citiem kodiem

PERE

PERE

Atkarībā no citiem kodiem

PESC

COMMON FOREIGN AND SECURITY POLICY

ĀM

AiM

PESTICIDE

PESTICIDES

ZM

PHARM

PHARMACEUTICALS

VM

ZM

PHARMED

PHARMED

VM

ZM

PHYTOSAN

PLANT PROTECTION PRODUCTS

ZM

PI

INTELLECTUAL PROPERTY

TM

KM/FM/VM

PLO

PLO

AiM

ĀM

POLARM

ARMAMENTS POLICY

AiM

ĀM

POLGEN

GENERAL POLICY (Secretary-General's Private Office)

ĀM

POLMAR

MARITIME POLICY

SM

Atkarībā no citiem kodiem

POLMIL

MILITARY MATTERS

AiM

ĀM

POSEI

POSEIDOM

ĀM

POSEICAN

SPECIFIC OPTIONS PROGRAMME: CANARIES

ĀM

POSEIDOM

SPECIFIC OPTIONS PROGRAMME: OVERSEAS DEPARTMENTS

ĀM

POSEIMA

SPECIFIC OPTIONS PROGRAMME: MADEIRA

ĀM

POSTES

POSTS

SM

POSTLOME

POSTLOME

EM

FM/ĀM

PRBFAO

PROD/BASE+DELEGATIONS FAO ROME

Atkarībā no citiem kodiem

PRCONS

PROTEC CONSOM

EM

PREGEN

PREF/GENERAL

Atkarībā no citiem kodiem

PRESID

IGC: DOCUMENT FROM THE PRESIDENCY

ĀM

PRESSE

PRESS RELEASES

Visas ministrijas

PRO COOP

EUROPEAN PARLIAMENT COOPERATION PROCEDURE

ĀM

PROAGR

PROC/ECRITE/AGRI

ZM/EM

PROBA

COMMODITIES

EM

PROCED

WRITTEN PROCEDURE

Atkarībā no citiem kodiem

PROCIV

CIVIL PROTECTION

IeM

PROCOR

PROC/ECRITE COREPER

Atkarībā no citiem kodiem

PROINT

PROPR/INTELL

TM

PROTOCOLE

PROTOCOL

ĀM

PROXIMA

POLICE MISSION IN FYROM

ĀM

PRO_COOP

PRO_COOP

ĀM

PSC DEC

POLITICAL AND SECURITY COMMITTEE DECISION

ĀM

PT

WORK PROGRAMME (SCHEDULE)

Visas ministrijas

PTOM

OVERSEAS COUNTRIES AND TERRITORIES

ĀM

PTS A

LIST OF A ITEMS

Atkarībā no citiem kodiem

PUBLIC

LEGISLATIVE ACTS ACCESSIBLE TO THE PUBLIC

Atkarībā no citiem kodiem

PV

PV

Atkarībā no citiem kodiem

PV CONS

COUNCIL MINUTES

Atkarībā no citiem kodiem

PV RGEM

MINUTES CONFERENCE OF MEMBER STATES' GOVERNMENTS

Atkarībā no citiem kodiem

PV/CO EUR

EUROPEAN COUNCIL MINUTES

ĀM

PVD

DEVELOPING COUNTRIES

ĀM

QEAPME

Q.ECON/APPAREILS MEDICAUX

VM

EM

QECASS

Q.ECON/ASSURANCES

EM

TM

QECDOU

Q.ECON/DOUAN/FISC

EM

FM

QECENT

Q.ECON/ENT-TECH

EM

QECETS

Q.EON/ETAB-SERV

EM

QECOSMET

Q.E. PRODUITS COSMETIQUES

VM

QECTDC

Q.ECON TARRIFS DOUANIER COMMUN

EM

QEMEDHUM

Q.ECON/MEDICAMENTS USAGE HUMAIN

VM

QESUBDAN

Q.E.SUBSTANCES DANGEREUSES

VidM

QETELC

Q.ECON/TELCOMM

SM/EM

QETOUR

Q.ECON/TOUR

EM

QFINAN

Q.FINAN

FM/EM

QGMI

Q.GENERALES MARCHE INTERIEUR

EM

QUALITE

DRAFTING QUALITY OF DOCUMENTS

TM

RAXEN

RACISM AND XENOPHOBIA

TM/LM

RC

RULES OF COMPETITION

EM

FM

RCC

COMMERCIAL COUNSELLORS' REPORT

EM

FM

RECH

RESEARCH (GENERAL)

IzM

RECHAT

RECHERCHE+ATO

VidM

RECHERC

RECHERC (Research Working Party)

IzM

REGIO

REGIONAL POLICY

FM/

RAPLM

ZM

RELEX

EXTERNAL RELATIONS

ĀM/EM

RESPR

OWN RESOURCES

FM

EM/ZM

RESPT

DETACHEMENT RESSORTISSANTS PAYS TIERS

Atkarībā no citiem kodiem

REUNION

REUNION

ĀM

RHJ

THE HASHEMITE KINGDOM OF JORDAN

ĀM

RL

THE LEBANESE REPUBLIC

ĀM

RMC

REINFORCEMENT MOYENS DE CONTROLE

Atkarībā no citiem kodiem

RMCAGRI

REINFORCEMENT MOYENS DE CONTROLE AGRI

ZM

RPCOM

REPRESENTATIONS PERMANENTES+COMMISSION

Atkarībā no citiem kodiem

RPCOMC

RPCOMC

Atkarībā no citiem kodiem

RPE

MONTHLY LIST OF WRITTEN PROCEDURES

Visas ministrijas

RPSEUL

R.P./SEUL

Atkarībā no citiem kodiem

SAINT-SIEGE

THE HOLY SEE

ĀM

SAN

HEALTH

VM

SANIM

SANIM

ZM/VM

SAP

SECURITY ACCREDITATION PANELS

ĀM

AiM/SAB

SCH-EVAL

SCHENGEN EVALUATION

IeM

ĀM

SCHAC

SCHENGEN: JOINT SUPERVISORY AUTHORITY

IeM

ĀM

SCHENGEN

SCHENGEN

IeM

ĀM/TM

SCHEVAL

SCHEVAL

IeM

ĀM/TM

SE

EUROPEAN COMPANY

TM

SECURITE

SECURITE CONSEIL

Atkarībā no citiem kodiem

SEMENCES

SEEDS

ZM

SERVICES

TRADE IN SERVICES

EM

ĀM

SGC

ORGANISATION OF THE GENERAL SECRETARIAT

Atkarībā no citiem kodiem

SHUMAI

VET. (SANITE HUMAINE)

ZM/VM

SHUMANI

VET.(SANITE HUMAINE)+(SANITE ANIMALE)

ZM/VM

SID

IRON AND STEEL

EM

ĀM

SIGNATURE

SIGNING PROCEDURE (AGREEMENTS)

Atkarībā no citiem kodiem

SIRENE

INFORMATION SYSTEM ON NATIONAL ENTRIES

IeM

SIRIS

ISCHENGEN INFORMATION SYSTEM /SIRENE

IeM/ĀM/TM

SIS

SCHENGEN INFORMATION SYSTEM

IeM

ĀM

SIS-TECH

SIS - TECHNICAL ASPECTS

IeM

ĀM

SISTECH

SYSTEME INFORMATION SCHENGEN TECHNIQUE

IeM

SM

SAN MARINO

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

SOC

SOCIAL QUESTIONS

LM

SOCEUR

SOCIETE EUROPEENNE

TM

SOMALIA

SOMALIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

SPG

GENERALISED SYSTEM OF PREFERENCES

EM

ĀM/FM

SPORT

SPORTS

IzM

SSIDA

SANTE/SIDA

VM

STAT

STAFF REGULATIONS OF OFFICIALS AND OTHER SERVANTS OF THE COMMUNITIES

Atkarībā no citiem kodiem

STATIS

STATISTICS

EM

STATUT

STATUT

ĀM

STIS

TRADE POLICY COMMITTEE (STIS)

EM

STRAGRI

STRUCTURES AGRICOLES

ZM/EM

STUP

DRUG TRAFFICKING

IeM

SUPPLEANTS

SUPPLEANTS

EM

ĀM

SURE

INSURANCE

FM

FKTK

SURNUC

SURETE NUCLEAIRE (EXPERTS)

VidM

SY

SYRIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

T1

T1

Atkarībā no citiem kodiem

T2

ART/133

EM

Atkarībā no citiem kodiem

T3

ART/133 TEXTILES

EM

Atkarībā no citiem kodiem

T4

ART/133 ACIER/RELAT.EXTER

EM/ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

T6

OCDE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

T7

CONSTRUCTION NAVALE

SM

Atkarībā no citiem kodiem

TDC

COMMON CUSTOMS TARIFF

FM

TELECOM

POSTAL SERVICES, TELECOMMUNICATIONS, INFORMATION

SM

TELECOMC

TELECOMC

SM

TELEX

TELEX

SM

TELINF

TELECOMMUNICATIONS/INFORMATION

SM

TEXT

TEXTILES

EM

TGM

TGM (EUROSTAT TABLES, GRAPHS AND MATH)?

THEMIS

THEMIS MISSION IN GEORGIA

ĀM

AiM

TITULAIRES

ARTICLE 133 COMMITTEE FULL MEMBERS

EM

ĀM

TJ

TAJIKISTAN

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

TOUR

TOURISM

EM

ZM

TOURSEX

TOURSEX

EM

TRANS

TRANSPORT (GENERAL)

SM

TRANSC

TRANSC

SM

TRANSPEN

TRANSPEN

SM

TRANSTELC

TRANSTELC

SM

TTE

TTE

SM

TU

TUNISIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UA

RELATIONS WITH UKRAINE

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UD

CUSTOMS UNION

FM

UE-AL

ASSOCIATION EU-ALGERIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-ALB

UE-ALB

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-AM

EU-ARMENIA PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-AMLACAR

EU-LATIN AMERICA AND CARIBBEAN PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-AZ

EU-AZERBAIJAN PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-BG

EU-BULGARIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-CL

CHILE ASSOCIATION COUNCIL

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-CZ

EU-CZECH REPUBLIC ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-EE

EU-ESTONIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-EG

EC-EGYPT COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-FM

ASSOCIATION WITH THE FYR MACEDONIA

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-GE

EU-GEORGIA PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-H

EU-HUNGARY ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-HR

EU-CROATIA STABILISATION AND ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-IL

EU-ISRAEL ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-KG

EU-KYRGYZSTAN COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-KZ

EU-KAZAKHSTAN COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-LT

EU-LITHUANIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-LV

EU-LATVIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-MA

EU-MOROCCO ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-MD

EU-MOLDOVA PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-MERCOSUR

EU-MERCOSUR (ARGENTINA, BRAZIL, PARAGUAY, URUGUAY) COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-MX

EU-MEXICO JOINT COUNCIL

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-PL

EU-POLAND ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-RHJ

EC-JORDAN ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-RL

EU-LEBANON ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-RO

EU-ROMANIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-RU

EU-RUSSIA PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-SI

EU-SLOVENIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-SK

EU-SLOVAKIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-TU

EU-TUNISIA ASSOCIATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-UA

EU-UKRAINE PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-UZ

EU-UZBEKISTAN PARTNERSHIP

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UE-ZA

EU-SOUTH AFRICA COOPERATION

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

UEM

ECONOMIC AND MONETARY UNION

FM

EM/Latvijas Banka

UNECE

UNECE

ĀM

USA

EU-USA RELATIONS

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

VEGETAUX

PLANT PRODUCTS

ZM

VETER

VETERINARY MATTERS

ZM

VINS

WINE SECTOR PRODUCTS

ZM

VISA

VISA POLICY

IeM

ĀM

VOTE

OUTCOME OF COUNCIL VOTES (CODECISION)

ĀM

WBALKAN

WBALKAN

ĀM

Atkarībā no citiem kodiem

WG I

WG I

Atkarībā no citiem kodiem

WG II

WG II

Atkarībā no citiem kodiem

WG III

WG III

Atkarībā no citiem kodiem

WG IV

WG IV

Atkarībā no citiem kodiem

WG IX

WG IX

Atkarībā no citiem kodiem

WG V

WG V

Atkarībā no citiem kodiem

WG VI

WG VI

Atkarībā no citiem kodiem

WG VII

WG VII

Atkarībā no citiem kodiem

WG VIII

WG VIII

Atkarībā no citiem kodiem

WG X

WG X

Atkarībā no citiem kodiem

WG XI

WG XI

Atkarībā no citiem kodiem

WHO

WORLD HEALTH ORGANISATION

VM

WTO

WORLD TRADE ORGANISATION

ĀM

EM/ZM

YEMEN

YEMEN

ĀM

YU

YUGOSLAVIA

ĀM

Pielikums Nr. 2 Valstu un iestāžu nosaukumu saīsinājumi

Valsts

Saīsinājums

Austrija

AT

Beļģija

BE

Kipra

CY

Čehijas Republika

CZ

Vācija

DE

Dānija

DK

Spānija

ES

Igaunija

EE

Francija

FR

Somija

FI

Grieķija

EL

Ungārija

HU

Itālija

IT

Īrija

IE

Luksemburga

LU

Lietuva

LT

Latvija

LV

Malta

MT

Nīderlande

NL

Portugāle

PT

Polija

PL

Zviedrija

SE

Slovākija

SK

Slovēnija

SI

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

UK

Bulgārija

BG

Rumānija

RO

Komisija

CION

Parlaments

EP

5.2. Valoda un tulkošana ES institūcijās

Savulaik Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums tika izstrādāts tikai franču valodā. Taču tagad visi ES primārie tiesību akti tiek izstrādāti visās ES oficiālajās valodās[80], un primāro tiesību aktu teksti visās valodās ir autentiski[81]. Šīs valodas ir t. s. ES līgumu valodas. Ja ES būtu iestājusies arī Kipras ziemeļu daļa, līgumu teksti būtu arī turku valodā. Pēc Bulgārijas pievienošanās ES līgumu teksti tiek rakstīti ne tikai latīņu un grieķu alfabētā, bet arī kirilicā. Nākotnē, paplašinoties ES, līgumu teksti būs jāizstrādā arī jauno ES dalībvalstu valodās. Daudzvalodības politika katram ES iedzīvotājam izmaksā apmēram 2 eiro gadā.[82]

Līguma par ES darbību 342. pants paredz, ka noteikumus par valodu lietošanu ES iestādēs ar vienprātīgu lēmumu pieņem Padome. Savukārt Līguma par ES darbību 20. pants nosaka, ka ikviens ES pilsonis var vērsties pie ES iestādēm jebkurā no līgumu valodām, arī latviešu valodā.

Padome 1958. gada 15. aprīlī ir pieņēmusi Regulu Nr. 1 par valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā. Regula nosaka, ka par ES oficiālajām valodām un ES iestāžu darba valodām tiek atzītas visas šīs pašas līgumu valodas.

Dokumentu un sanāksmju tulkojumi visās oficiālajās ES valodās ir obligāti, jo ES pieņem saistošus normatīvos aktus. ES oficiālās un darba valodas statuss paredz, ka visi tiesību aktu projekti tiek izstrādāti šajā valodā, un pēc to pieņemšanas tie tiek publicēti attiecīgās valodas izdevumā “ES Oficiālajā Vēstnesī”.

Padomes Reglamenta 14. pants nosaka, ka dokumenti tiek izstrādāti visās darba valodās, ja vien Padome vienprātīgi nelemj citādi. Tomēr ikviens Padomes loceklis var pieprasīt pārtraukt dokumenta apspriešanu, ja tas nav izstrādāts kādā no darba valodām.

Runājot par tulkošanu ES iestāžu darbā, ir jānodala divi tās veidi:

1) mutiskā tulkošana (interpreting – angļu val.);

2) rakstiskā (dokumentu) tulkošana (translation – angļu val.).

5.2.1. Mutiskā tulkošana

Jau vēsturiski izveidojusies tāda situācija, ka ar dažiem izņēmumiem visas Ministru padomes un Eiropadomes sanāksmes tiek tulkotas visās oficiālajās ES valodās (izņēmumi mēdz būt neoficiālās sanāksmes, kas nenotiek Briselē vai Luksemburgā). Arī ministru pusdienās parasti, ciktāl iespējams, tiek nodrošināta tulkošana.

No 2011.gada 1.janvāra būs iespējams pieprasīt tulkojumu arī daudzpusējos samitos un ministru līmeņa sanāksmēs ārpus ES.

Padomes darba grupās nodrošināt tulkojumu visās oficiālajās ES valodās nav iespējams, tāpēc šajā ziņā piemērojama īpaši izstrādāta procedūra.

Galvenokārt sanāksmes Padomes darba grupās notiek divās valodās – angļu un franču, bez tulkojuma no vienas valodas otrā. Jau tradicionāli šādā valodu režīmā strādā lielākā daļa kopējās ārpolitikas un drošības politikas darba grupu, tāpat arī Antici un Mertens darba grupas.

Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) darba grupās papildus angļu un franču valodai tiek lietota arī vācu valoda.

Pārējās Padomes darba grupās dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt tulkojumu kā maksas pakalpojumu, katrai dalībvalstij automātiski piešķirot no ES budžeta noteiktu naudas summu, kuras pārsniegšanas gadījumā dalībvalstij izmaksas par tulkošanu jāsedz no sava budžeta[83]. Tulkošanai latviešu valodā atvēlētā summa kopš 2004.gada 1.maija nav pārtērēta, bet tās atlikums pārskaitīts Latvijas delegātiem paredzēto ceļa izdevumu aploksnē.

Pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā praksē tika konstatēts, ka Tulku dienests nespēj apmierināt visu dalībvalstu pieprasījumus pēc tulkojumiem. Padomes Ģenerālsekretariāts, plānojot darba grupu sanāksmes, izmanto dalībvalstu iesniegtos sarakstus ar tām darba grupām, kurās tulkojums ir absolūti nepieciešams.

Latvijā šos sarakstus pēc nozaru ministriju ES lietu koordinatoru sniegtās informācijas apkopo ĀM ES koordinācijas departaments, kas tos nosūta Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES iesniegšanai Padomes Ģenerālsekretariātam. Eksperts var precizēt tulkošanas režīmu attiecīgajā darba grupā ES koordinācijas departamentā.

Latvijas pārstāvim, ierodoties uz sanāksmi, nav jāvēršas pie Padomes Ģenerālsekretariāta personāla, lūdzot nodrošināt tulkojumu attiecīgajā sanāksmē, jo tulki tiek nodarbināti, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem sarakstiem. Vienlaikus, ja tulkojums bijis pieprasīts, bet nav nodrošināts, tam par iemeslu var būt vairāki apsvērumi:

1) tulkojums attiecīgajā sanāksmē vispār nav paredzēts,

2) trūkst tulku,

3) sanāksmes telpā nav iespējams nodrošināt tulkojumu.

Gadījumos, kad tulkojums ir bijis pieprasīts, bet netiek nodrošināts, Latvijas pārstāvim ir jālūdz sanāksmes vadītājam šo faktu atspoguļot protokolā. Par šo faktu vēlāk ir jāinformē ĀM ES koordinācijas departaments

Palielinoties ES oficiālo valodu skaitam, arvien biežāk mutiskajā tulkošanā tiek piemērots t.s. “stafetes” princips, proti, runātais teksts latviešu valodā tiek tulkots, piemēram, angļu valodā, no kuras tas tālāk tiek tulkots citās ES oficiālajās valodās. Dažkārt tiek izmantots pat “dubultās stafetes” princips (piemēram, ja minētajā gadījumā nav tulka, kas tulko no angļu valodas portugāļu valodā, tulkojums tiek veikts, izmantojot vēl vienu valodu, piemēram, franču). Tāpēc Komisija cenšas pieņemt darbā tulkus, kuri spēj nevis tulkot vārds vārdā, bet iespējami precīzi izteikt galveno domu; tas ir ļoti būtiski “stafetes principa” piemērošanā.

Lai Latvijas pārstāvju sacītais sanāksmē tiktu pārtulkots pēc iespējas precīzi un lai doma sasniegtu klausītājus, runātājam jāņem vērā šādi ieteikumi:

1) skaidri noformulēt domu;

2) runāt brīvi un dabiski - latviešu valodā pārsvarā saprot tikai tulks, tādēļ komunikācijai ar auditoriju jābūt pārliecinošai un uzrunājošai;

3) nelietot garus un sarežģītus teikumus;

4) nelasīt tekstu, jo sevišķi garu tekstu;

5) runāt mērenā tempā un iepauzēt pirms jaunas domas;

6) terminus lietot konsekventi;

7) paskaidrot akronīmus vai nelietot tos vispār,

8) ja iespējams, atkārtot skaitļus;

9) atsaucoties uz kādu dokumentu (piemēram, regulas pantiem), nosaukt to pirms citēšanas, lai kolēģi un tulki var sameklēt attiecīgo tekstu;

10) nebaidīties atkārtot galvenās domas – sēdes dalībnieki vienlaikus nodarbojas ar dažādām lietām, un viņu uzmanība ir dalīta.

Tulkojuma precizitātei ļoti noder, ja pirms sanāksmes tulkiem tie iedotas uzstāšanās piezīmes / runa, kā arī nacionālā pozīcija par konkrēto jautājumu. Materiāli sūtāmi uz adresi scic-lvtulki@ec.europa.eu

Sliktas uzrunas piemērs Ministru padomes sanāksmē:

• Lai gan LV kopumā var atbalstīt aizliegumu augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai no gaisa, ņemot vērā, ka Latvijā pastāv dažas kultūras, kā piemēram latvāņi, kuru apkarošanai nepieciešami radikāli pasākumi, ieskaitot arī izsmidzināšanu, Latvija nevar atbalstīt direktīvas projektā paredzēto atkāpju piešķiršanas sistēmu, kas nosaka, ka atkāpes piešķiramas, tikai izpildot licenzēšanas un augu aizsardzības līdzekļu sertifikācijas nosacījumus, kā to paredz 9. panta a, b un c apakšpunkti.

Veiksmīgas uzrunas piemērs Ministru padomes sanāksmē:

Latvija kopumā var atbalstīt aizliegumu augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai no gaisa.

• Tomēr mums ir iebildumi pret 9. panta 4 a, b un c apakšpunktiem.

• Paskaidrošu kādēļ.

• Latvijā pastāv dažas kultūras, kā piemēram latvāņi, kuru apkarošanai nepieciešami radikāli pasākumi, ieskaitot arī izsmidzināšanu no gaisa.

• Šī iemesla dēļ Latvija nevar atbalstīt 9. panta 4 a, b un c apakšpunktus, kas paredz, ka atkāpes piešķiramas, tikai izpildot licenzēšanas un augu aizsardzības līdzekļu sertifikācijas nosacījumus.

5.2.2. Rakstiskā (dokumentu) tulkošana

Katrai ES iestādei ir atsevišķs rakstiskās tulkošanas dienests. Tāpat kā mutiskajā tulkošanā, arī rakstiskajā tulkošanā tiek piemērots “stafetes” princips un “dubultās stafetes” princips.

Visās ES oficiālajās valodās tiek tulkoti šādi dokumenti:

- leģislatīvo aktu projekti:

- Komisijas iesniegtie leģislatīvo aktu projektu teksti,

- leģislatīvo aktu projektu teksti, ko izskata Padomes darba grupa, COREPER, Ministru Padome,

- Padomes sanāksmju darba kārtības;

- “A” punktu saraksti un to pielikumi;

- Padomes darba kārtībā norādītie dokumenti, kurus paredzēts apspriest vai apstiprināt Padomē, izņemot informatīva rakstura dokumentus;

- Padomes Juridiskā dienesta atzinumi;

- Padomes protokoli, izņemot Asociācijas un sadarbības padomes protokolus;

- Padomes atbildes uz Parlamenta deputātu rakstiskajiem un mutiskajiem jautājumiem;

- prezidentūras deklarācijas ES vārdā;

- (pēc iespējas) paziņojumi presei par Padomes sanāksmēm;

- rakstisko procedūru teleksi;

- dalībvalstu delegātiem paredzētās rokasgrāmatas;

- Eiropadomes secinājumi.

Ne visi ES iestāžu darba dokumenti tiek tulkoti visās ES oficiālajās valodās. Ņemot vērā lietderības apsvērumus, visās valodas parasti netiek tulkoti šādi dokumenti:

- ES iestāžu un aģentūru darba programmas un ikgadējie ziņojumi;

- Asociācijas un sadarbības padomes, tās komiteju un citu sanāksmju ar trešajām valstīm darba kārtības;

- atbildes uz pieprasījumiem par piekļuves piešķiršanu ES dokumentiem;

- konfidenciāli, slepeni vai sevišķi slepeni neleģislatīvi dokumenti.

Saskaņā ar Padomes Reglamentu jebkuram Padomes loceklim ir tiesības iebilst pret kāda dokumenta apspriešanu vai apstiprināšanu Padomes sanāksmē, ja dokuments nav izstrādāts kādā no valodām, kas paredzētas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par valodām.[84]

Par jautājumu atbildīgās iestādes uzdevums ir sekot tam, vai attiecīgais dokuments ir tulkots latviešu valodā, vai tulkojums ir kvalitatīvs, kā arī veikt visus pasākumus tulkojuma kvalitātes uzlabošanai ciešā sadarbībā ar Valsts valodas centru, specializēto atašeju un Padomes Ģenerālsekretariāta vai Komisijas pārstāvjiem.

Valsts valodas centrs pēc ministriju pieprasījuma veic latviešu valodā tulkoto ES dokumentu valodas un terminoloģijas ekspertīzi un sniedz konsultācijas par terminu atveidi.

Tā kā dokumentus nereti ir plānots iekļaut COREPER darba kārtības I daļā vai Ministru padomes darba kārtības A daļā, jāņem vērā, ka laiks atbildīgās iestādes saziņai ar Padomes Ģenerālsekretariātu ir ierobežots.

Sākotnēji dokumentu tulkojumus izstrādā Tulkošanas dienests Komisijā, no kura dalībvalstu eksperti tos saņem Padomes darba grupās. Bieži darba ritms ir tik intensīvs, ka ekspertiem darba grupās nav laika pievērst pietiekamu uzmanību latviešu valodas tekstam. Saprotams, ka eksperts darba grupā pievēršas galvenokārt izskatāmā dokumenta saturam, darbojoties saskaņā ar instrukciju un mēģinot dokumenta projektā iestrādāt Latvijas intereses. Praksē arī dokumentu grozījumi, kas izdarīti darba grupās, dalībvalstu priekšlikumi un precizētās dokumentu versijas netiek tulkotas.

Tāpēc ir īpaši būtiski pēc tam, kad darba grupa ir beigusi darbu un dokuments ir nodots apstiprināšanai vai izskatīšanai COREPER sanāksmē, saņemot dokumenta latviešu valodas versiju, to rūpīgi izlasīt.

Tiklīdz eksperts konstatē neprecizitātes, nepareizu terminu lietošanu u. c. ar tulkošanu saistītas problēmas dokumentā, ir jāpiesaka valodas atruna (sk. arī 9.3.), un nekavējoties jāveic pasākumi, lai trūkumu novērstu.

Ja dokuments, kas iekļauts Padomes darba grupas, COREPER vai Ministru padomes sanāksmes darba kārtībā, nav tulkots latviešu valodā vai arī tulkojums nav apmierinošs, atbildīgā ministrija:

1) informē par valodas atrunas pieteikšanu (ja jautājums iekļauts COREPER darba kārtībā, informē Mertens/Antici, izmantojot “Pirmdienas piezīmes” (sk. 10.3.3.).

Valodas atrunas nepiesaka par dokumentiem, kas netiek tulkoti katras dalībvalsts valodā, kā arī, ja dalībvalstu pārstāvji ir vienprātīgi vienojušies par to, ka dokuments netiks tulkots;

2) ar specializētā atašeja Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES starpniecību tūlīt dara zināmus iebildumus un veicamos precizējumus, vēlams rakstisku labojumu formā, izmantojot veidlapu (sk. zemāk). To ar atašeja starpniecību iesniedz Padomes Ģenerālsekretariāta attiecīgajam direktorātam (nevis Tulkošanas nodaļai). Labojumu kopiju elektroniski jānosūta arī Ģenerālsekretariāta Dokumentu izplatīšanas nodaļai, izmantojot e-pasta adresi coordination.textbox@consilium.europa.eu. Komentāru un labojumu akceptēšanai Padomē nepieciešama Padomes Tulkošanas nodaļas un/ vai juristu – lingvistu piekrišana;

3) ja nepieciešams, konsultējas ar ekspertiem no Valsts valodas centra par terminu lietojumu.

Ierosinājumi par grozījumiem … projektā par ….

Nosaukums angļu valodā …. LV tekstā

Vieta tekstā [85]

Ierosinātais grozītais teksts [86]

Labojamais teksts [87]

Pamatojums, piezīmes [88]

Pirms leģislatīvo aktu galīgās apstiprināšanas Ministru padomē dokumentus izskata Padomes juristu-lingvistu darba grupa. Tajā parasti tiek pieaicināti arī dalībvalstu eksperti. Tāpēc rūpīgi jāseko Juristu-lingvistu darba grupas darba kārtībai un iespēju robežās jāpiedalās tās sanāksmēs, ja tiek izskatīti būtiski leģislatīvo aktu projekti. Darba grupa izskata dokumentu tā sagatavošanas valodā (parasti angļu vai franču), taču sanāksmē vai pēc tās ir iespēja ar latviešu valodas juristiem-lingvistiem pārrunāt problēmas, kas saistītas ar dokumenta tulkojumu latviešu valodā. Iespējamo problēmu atrisināšana šajā brīdi ir daudz vienkāršāka nekā vēlākās dokumenta izskatīšanas stadijās.

5.2.3. Kļūdu labojums spēkā esošos ES tiesību aktos (Corrigendum)

Dalībvalstīm ir tiesības ierosināt arī jau pieņemtu dokumentu kļūdu labojumu (corrigenda – latīņu val. ‘labojumu saraksts’).

Corrigendum tiek gatavots tikai par būtiskām kļūdām, un tās var būt šādas:

1) satura kļūdas – sagrozīta vai nesaprotami izteikta doma, izlaists vai brīvi interpretēts teksts;

2) terminu kļūdas – pēc būtības nepareizi termini, Latvijas Republikai saistošos tiesību aktos lietotajiem terminiem neatbilstoši termini, kas var radīt juridiskas sekas, kā arī nekonsekventi lietoti termini;

3) mērvienību, skaitļu, atsauču u. tml. kļūdas, ja tās var radīt juridiskas sekas vai būtiski apgrūtināt normas piemērošanu.

Corrigendum netiek gatavots labskanības apsvērumu dēļ.

Kļūdu labojums tiek gatavots, pamatojoties uz dalībvalstu argumentētu lūgumu ES Padomes Ģenerālsekretariātam. Lūgumu izvērtē Padomes juristi-lingvisti un nozaru speciālisti, ņemot vērā, vai kļūdām var būt juridiskas sekas un vai dokumenta tekstā ieviestās kļūdas ietekmē teksta izpratni kopumā. Kļūdu labojuma pieprasīšana un teksta koriģēšana netiek reglamentēta ES tiesību aktos. Iekšējo procedūru nosaka dalībvalstis.

Kļūdu labojumu saskaņošanas un iesniegšanas kārtību Latvijā nosaka Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa instrukcija Nr.6 „ES dokumentu tulkojumu izvērtēšanas, saskaņošanas un kļūdu labošanas kārtība”.

Kļūdu labojumu izdarīšana ES tiesību aktos ir katras tās Latvijas valsts pārvaldes iestādes atbildībā, kuras kompetencē ir attiecīgais jautājums.

Vajadzību iesniegt kļūdu labojumu izvērtē atbildīgā valsts pārvaldes iestāde, tās saturu saskaņojot ar Valsts valodas centru. Pēc saskaņošanas ar to atbildīgā iestāde kļūdu labojuma pieprasījumu nosūta ĀM, kas to pārsūta ES Padomes Ģenerālsekretariātam. Kļūdu labojumu pieprasījumi jānoformē zemāk redzamās veidlapas formā.

Ierosinājumi ES dokumenta tulkojumā konstatēto kļūdu labojumam

Nr.
p.k.

Vieta tekstā1

Labojamais teksts2

Ierosinātais labojums

Pamatojums, piezīmes3

1. Jānorāda precīza labojamā teksta atrašanās vieta, piemēram, XX pielikuma Y sadaļas Z punkts vai lappuse elektroniskā teksta pēdējā versijā, vai elektroniskā dokumenta numurs.

2. Jācitē viss punkts vai teikums (vesela teksta vienība), arī ja faktiskais grozījums attiecas tikai uz konkrētu vārdu vai vārdkopu.

3. Jānorāda ierosinātā grozījuma iemesli un, ja nepieciešams, saistība ar citiem tiesību aktiem (primārie, sekundārie tiesību akti).

5.3. ES dokumentu datu bāzes. Vispārīgs raksturojums

Rokasgrāmatā sniegts īss pārskats par šādām datu bāzēm: Eur-lex, PreLex, Extranet, ES Padomes tīmekļa vietne, Komitoloģijas dokumentu reģistrs un Komisijas dokumentu reģistrs. Šajās datu bāzēs lielākā daļa sadaļu un dokumentu ir pieejama arī latviešu valodā.

Sīkāka informācija par katru datu bāzi ir pieejama katras datu bāzes tīmekļa vietnē.

5.3.1. Eur-lex datu bāze

Adrese internetā

http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiska, bezmaksas informācija. Apjomīgākā ES datu bāze, kurā vienuviet var atrast gan ES tiesību aktu projektus, gan jau apstiprinātus ES tiesību aktus un informāciju par tiem.

Datu bāzē ir atrodama šāda informācija: Līgumi, Starptautiski nolīgumi, Spēkā esošie tiesību akti, Sagatavošanā esoši tiesību akti, Judikatūra, Parlamenta jautājumi, kā arī nozaru aktualitātes.

Tāpat pieejamas saites uz šādiem ES reģistriem:

- Parlamenta dokumentu reģistru;

- ES Padomes dokumentu reģistru;

- Komisijas dokumentu reģistru;

- uz „ES Oficiālā Vēstneša” elektronisko versiju.

Likumdošanas procedūras norisi attiecībā uz atsevišķu tiesību aktu var apskatīt PreLex vai OEIL datu bāzēs, kas arī pieejamas no Eur-lex.

Parocīgāka un pieejamāka ir Vienkāršā meklēšana. Tā piedāvā šādas meklēšanas iespējas:

Vispārējā meklēšana:

· pēc vārda

· pēc datuma vai laika posma

· pēc autora

· pēc klasifikācijas pozīcijas

· pēc atslēgvārda (keywords EUROVOC) – būtībā neatšķiras no meklēšanas pēc vārda, tomēr šajā sadaļā ieteicams izvēlēties specifiskus terminus.

Meklēšana pēc numura:

· pēc dokumenta numura

· pēc Celex numura (tā pirmais skaitlis ES tiesību aktiem vienmēr ir 3. Tad norāda apstiprinātā tiesību akta gada skaitli (4 cipari - 2005), tad seko norāde par ES tiesību aktu (R – regula, L – direktīva, D – lēmums) un tiesību akta numurs (4 cipari. Ja tiesību akta numurs sastāv no 2 cipariem, piem., 25, tad trūkstošo ciparu vietā tiek ierakstītas nulles. Piemēram: piem., 32005R0025);

· pēc konsolidētiem tiesību aktiem (Consolidated text).

Līgumu meklēšana:

· tiesību akti – tiek piedāvāts izvēlēties tiesību aktu veidus (regula, direktīva, lēmums, citi tiesību akti un starptautiskie līgumi);

· sagatavošanā esoši tiesību aktu (tiesību aktu projektu) meklēšana

· judikatūras (ES Tiesu prakses) meklēšana

· Parlamenta jautājumu meklēšana

Meklēšana pēc atsauces uz publikāciju dod iespēju atrast interesējošo informāciju “ES Oficiālā Vēstnesī”, kā arī ES Tiesas ziņojumos.

Ja nav zināms jau apstiprināta dokumenta nosaukums un citi tā parametri, vai arī ir vēlme apskatīt visus apstiprinātos tiesību aktus par konkrētu tematu, Eur-lex tīmekļa vietnes sākuma lapā ir jāizvēlas sadaļa Spēkā esošie tiesību akti, kas piedāvā nozaru direktorijus, kuros ir iekļauti visi spēkā esošie ES tiesību akti.

Komentāri un ieteikumi

Veiksmīgi darbojas sistēma, kurā ietvertas saites uz citām ES datu bāzēm.

Eur-lex datu bāzē nav iespējams meklēt dokumentus pēc Padomes Ģenerālsekretariāta piešķirtajiem dokumentu numuriem, piemēram, 6789/10 (tam izmantojama Extranet datu bāze).

5.3.2. PreLex datu bāze

Adrese internetā

http://ec.europa.eu/prelex/apcnet.cfm?CL=lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiska, bezmaksas informācija par ES tiesību aktu projektu u. c. ES dokumentu starpinstitucionālo attīstību kopš to iesniegšanas brīža Padomē un Parlamentā līdz to apstiprināšanas brīdim Ministru padomē, kā arī par ES iestāžu viedokļiem visās dokumentu izskatīšanas stadijās Komisijā, Padomē, Parlamentā. Datu bāzē pieejami arī Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un ES Tiesas dokumenti.

Iespējama vienkārša un izvērsta dokumentu meklēšana.

Komentāri un ieteikumi

PreLex datu bāze ir īpaši ieteicama gadījumos, kad papildus ES tiesību akta projekta tekstam ir vajadzīga arī plaša vispārīga informācija par konkrētā ES tiesību akta projektu: hronoloģiskā tiesību akta projekta izskatīšanas gaita, tā juridiskais pamatojums, lēmuma pieņemšanas procedūra, atbildīgais Komisijas Ģenerāldirektorāts, iesaistītās ES iestādes, paziņojumi presei, atsauces uz dokumentiem, kā arī īss tiesību akta projekta kopsavilkums un Parlamenta plānotās aktivitātes saistībā ar attiecīgo dokumentu.

5.3.3. Padomes tīmekļa vietnes datu bāze

Adrese internetā

http://www.consilium.europa.eu/cms3_fo/showPage.asp?lang=LV&id=549&mode=g&name=

vai pieejama no Eur-lex datu bāzes tīmekļa vietnes, izvēloties sadaļu Institūciju reģistri.

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiska, bezmaksas, Padomes Ģenerālsekretariāta sagatavotā informācija: ES tiesību aktu projekti, Komisijas ziņojumi (reports, communications), ieteikumi, deklarācijas, informatīvi materiāli par sanāksmju rezultātiem, Padomes darba grupu un Ministru padomes darba kārtības, paziņojumi presei u. c.

Iespējamas šādas meklēšanas iespējas:

  • Vienkāršā meklēšana,
  • Paplašinātā meklēšana,
  • Jaunāko dokumentu atsauces,
  • Jaunākie publiskie dokumenti (pilns teksts).

Komentāri un ieteikumi

Padomes tīmekļa vietnes dokumentu reģistrs pēc satura daļēji atbilst Extranet datu bāzei. Tomēr Padomes tīmekļa vietnē nav pieejams to dokumentu teksts, kuriem ir ierobežotas pieejamības statuss (LIMITE). Par šādiem dokumentiem ir vienīgi norāde par to esamību.

Padomes tīmekļa vietne atšķirībā no PreLex un Eur-lex datu bāzes piedāvā atrast dokumentus pēc Padomes Ģenerālsekretariāta piešķirtā dokumenta numura, piemēram, 16789/10.

Lai sekotu Padomes dienas kārtībai, lietderīgi izmantot abas dokumentu meklēšanas iespējas: Jaunāko dokumentu atsauces un Jaunākie publiskie dokumenti.

5.3.4. Extranet datu bāze

Adrese internetā

Extranet Latvijā pieejama visām valsts iestādēm, ja vien tās informācijas sistēmas ir sertificētas atbilstoši Satversmes aizsardzības biroja noteiktajām prasībām.

Lai saņemtu pieeju Extranet datu bāzei, jāsazinās ar Ārlietu ministriju, rakstot uz adresi koordinacija@mfa.gov.lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Extranet satur visos Padomes formātos izskatāmos darba dokumentus: ES tiesību aktu projektus, Komisijas ziņojumus (reports, communications), ieteikumus, deklarācijas, informatīvos materiālus par sanāksmju rezultātiem, Padomes darba grupu un Ministru padomes darba kārtības, paziņojumus presei. Tomēr dažkārt darba dokumenti tiek izplatīti dalībvalstīm tikai sanāksmes laikā (Meeting Document; Document de séance); šādi dokumenti Extranet nav pieejami.

Extranet ir iespējama:

  • vienkāršā dokumentu meklēšanu (simple search) – pēc dokumenta numura, piem., 1234/10;
  • paplašinātā dokumentu meklēšana (advanced search);
  • pēdējo publicēto dokumentu meklēšana (latest documents) - “pēdējo publicēto dokumentu meklēšana” (5 iespējas: šodien izsūtītie dokumenti, vakar izsūtītie dokumenti, pēdējo 3 dienu laikā izsūtītie dokumenti, pēdējo 7 dienu laikā izsūtītie dokumenti, iespēja ievadīt Padomes Ģenerālsekretariāta dokumenta izsūtīšanas datumu);
  • dokumentu meklēšana pēc tematiskā koda (by acronym) - piemēram, AGRIFIN – lauksaimniecības budžeta un finanšu aspekti;
  • dokumentu meklēšana pēc Padomes darba grupas (by working party), izvēloties no saraksta interesējošo Padomes darba grupu.

Komentāri un ieteikumi

Dokumenti datu bāzē tiek ievietoti tūlīt pēc tam, kad Padomes Ģenerālsekretariāts tos ir nosūtījis pa U32 kanālu.

Ir iespēja noskaidrot, vai dokumenta tulkojums latviski jau ir oficiāli pieejams, par to pārliecinoties datu bāzē.

Dokumentus iespējams saņemt individuāli savā e-pastā, iepriekš atlasot saņemamos dokumentus pēc tematiskā koda vai darba grupas.

5.3.5. Komitoloģijas dokumentu reģistrs

Adrese internetā

http://ec.europa.eu/transparency/regcomitology/index.cfm?CLX=lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Reģistrā iekļauti neklasificēti dokumenti, kas vajadzīgi darbam Komisijas komitejās un ir nosūtīti Parlamentam kopš 2003. gada, izņemot klasificētus dokumentus. Lielāko daļu dokumentu var uzreiz lejupielādēt.

Reģistrā nav iekļauti to dokumentu teksti, kas, lai gan nav klasificēti, tomēr ietver jutīgu informāciju. Reģistrā ir ietverta norāde uz šādiem dokumentiem un informācija par to izskatīšanas kārtību. Dokumentus, kas nav pieejami reģistrā vai nav lejupielādējami, iespējams pieprasīt, nosūtot reģistra piedāvāto Dokumentu pieprasīšanas iespēju saskaņā ar Padomes un Parlamenta Regulu 1049/2001.

Reģistrā ir pieejami arī ikgadējie Komisijas pārskati par komitoloģijas procesā iesaistīto komiteju darbu.

Reģistrā pieejamas komitoloģijas komiteju sanāksmju darba kārtības, sanāksmju kopsavilkumi, balsošanas rezultāti, steidzamas vēstules, izskatāmie projekti.

Reģistrs piedāvā gan lietas, gan dokumenta meklēšanu.

Lietu iespējams meklēt:

· Pēc gada un numura

· Pēc datuma

· Pēc veida

· Pēc atslēgvārda

· Pēc Komisijas ģenerāldirektorāta

· Pēc komitejas

· Pēc tiesību pamatakta

Dokumentu iespējams meklēt: pēc numura, veida, datuma, atslēgvārda un valodas, procedūras.

Pirms 2008.gada 1.aprīļa sagatavotie dokumenti pieejami t.s. vecajā Komitoloģijas reģistrā, kas piedāvā dokumenta meklēšanu pēc numura, veida, gada un datuma, nosaukuma, komitejas un sanāksmes datuma.

Komentāri un ieteikumi

Publiski pieejama informācija par Komisijas līmeņa komiteju darba grupu sanāksmēm un to rezultātiem.

Būtiska datu bāzes priekšrocība ir iespēja meklēt dokumentus pēc Komisijas ģenerāldirektorāta un komitejām.

5.3.6. Komisijas dokumentu reģistrs

Adrese internetā

http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/registre.cfm?CL=lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiski pieejama datu bāze. Reģistrs aptver gan publicētus dokumentus, gan iekšējus (nepublicētus) iestādes dokumentus no 2001.gada.
Attiecībā uz visiem jau publicētajiem un reģistrā uzskaitītajiem dokumentiem tiek izveidota saite starp dokumenta seriālo numuru reģistrā un kopējo tekstu Eur-lex datu bāzē, tādējādi dokumenti pēc to numuriem pieejami Eur-lex datu bāzē.

Lai iegūtu iekšējo (nepublicētu) dokumentu, nepieciešams aizpildīt elektronisko veidlapu saskaņā ar Padomes un Parlamenta Regulu 1049/2001.[89]

Dokumentus iespējams meklēt:

  • Pēc dokumenta veida,
  • Pēc gada un datuma,
  • Pēc atbildīgā Komisijas dienesta,
  • Pēc nosaukuma.

Komentāri un ieteikumi

Informē par iekšējiem (nepublicētiem) Komisijas dokumentiem, dod iespēju tos pieprasīt, kā arī sniedz pieeju publicētiem dažāda veida Komisijas dokumentiem.

5.4. Darbs ar ES klasificēto informāciju

5.4.1. ES klasificētā informācija, tās veidi un aizsardzība

ES klasificētās informācijas definīciju, tās aizsardzību un apriti nosaka vairāki ES un Latvijas tiesību akti.[90]

Saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” valsts noslēpuma objekts ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita veida informācija, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kā nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm[91]. Likumā arī norādīts, kādas ir valsts noslēpuma slepenības pakāpes – sevišķi slepena, slepena un konfidenciāla:

Latviski

Angliski

Franciski

SEVIŠĶI SLEPENI

EU TOP SECRET

TRÈS SECRET UE

SLEPENI

EU SECRET

SECRET UE

konfidenciāli

EU CONFIDENTIAL

CONFIDENTIEL UE

Klasifikācija “SEVIŠĶI SLEPENI” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu radīt ārkārtēji smagu kaitējumu ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm.

Klasifikācija “SLEPENI” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu nopietni kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm.

Klasifikācija “KONFIDENCIĀLI” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm[92].

Lai strādātu ar šādu informāciju, vajadzīgs sertifikāts darbam ar ES klasificēto informāciju, kuru izsniedz Nacionālā drošības iestāde (NDI) – Satversmes aizsardzības biroja apakšstruktūra[93].

Sevišķi slepenas, slepenas un konfidenciālas informācijas aprites kārtību un aizsardzību Latvijā nosaka likums “Par valsts noslēpumu” un Ministru kabineta noteikumi “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”.

Tomēr darbā ar ES jautājumiem visbiežāk nākas izmantot informāciju dienesta vajadzībām (EU RESTRICTED, RESTREINT UE). Dienesta vajadzībām izmantojamās informācijas, tostarp dienesta vajadzībām izmantojamās ES informācijas, apriti un aizsardzību Latvijā nosaka Informācijas atklātības likums un Ministru kabineta 2003.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”.

Klasifikācija “DIENESTA VAJADZĪBĀM” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu būt neizdevīga ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm[94].

Informācijas atklātības likuma 8.1 pants nosaka, ka par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma “informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura apzīmēta kā “RESTRICTED”, kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija”. Šādu informāciju nav tiesības nodot atklātībai bez attiecīgās ārvalsts, starptautiskas organizācijas vai tās institūcijas piekrišanas. Informācija dienesta vajadzībām ir ierobežotas pieejamības informācija. Tā ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu.

Darbam ar informāciju dienesta vajadzībām nav vajadzīga īpaša atļauja[95] – “ja saistībā ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu personai būs nepieciešams iepazīties ar informāciju dienesta vajadzībām, persona, stājoties darbā vai sākot pildīt dienesta pienākumus, iestādes vadītājam vai tā norīkotam darbiniekam rakstiski apliecina, ka ir iepazinusies ar informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības kārību un noteikto atbildību par tās pārkāpšanu, kā arī apņemas ievērot minēto kārtību.”

Svarīgi atcerēties, ka dokumenti ar LIMITE akronīmu satur informāciju, kas domāta darba vajadzībām, bet nav klasificēta informācija (sk. 5.1.2.).

5.4.2. Klasificētās informācijas pārvaldība Latvijā

Latvijā galvenā atbildīgā iestāde par ES klasificētās informācijas aizsardzību, drošību un kontroli ir Nacionālā drošības iestāde (NDI). NDI saņem visus ES klasificētos dokumentus – “SEVIŠĶI SLEPENI”, “SLEPENI”, “KONFIDENCIĀLI” un “DIENESTA VAJADZĪBĀM”.

Galvenā koordinējošā iestāde, kas saņem ES klasificētos dokumentus no Padomes Ģenerālsekretariāta, ir ĀM Dokumentu pārvaldības departamenta ES klasificētās informācijas Apakšreģistra birojs. Tas centralizēti nodrošina šo dokumentu uzskaiti, pavairošanu, iznīcināšanu, glabāšanu, sagatavošanu nosūtīšanai, nosūtīšanu citām iestādēm.

Lai atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās iestādes varētu strādāt ar ES klasificēto informāciju, to lietvedību struktūrās jābūt izveidotiem apakšreģistriem darbam ar ES klasificētiem dokumentiem.

Ja šādi apakšreģistri tajās nav izveidoti, klasificētā informācija uz šīm iestādēm netiek nosūtīta, un to pārstāvji ar dokumentiem drīkst iepazīties tikai klātienē Nacionālajā drošības iestādē vai ĀM ES klasificētās informācijas Apakšreģistra birojā.

5.4.3. Kas jāzina darbiniekam, strādājot ar informāciju dienesta vajadzībām

· Var iepazīties ar šo informāciju bez NDI sertifikāta, ja tas saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu.

· Informāciju saņem un nosūta tikai ar lietvedības nodaļas starpniecību[96], un to pārsūta ar ierakstītu pasta sūtījumu, ar diplomātisko pastu, ar kurjeru vai to adresātam nogādā iestādes darbinieks[97]. Uz sūtījuma iepakojuma nenorāda apzīmējumus, kas liecina par nosūtāmās informācijas statusu.[98]

· Informāciju nedrīkst glabāt citiem pieejamās vietās (piem., neaizslēgtās atvilktnēs). Izejot no kabineta, ir jāpārbauda, vai dokuments nav palicis uz galda vai citā visiem pieejamā vietā. Dokumenti ir jāglabā aizslēdzamās telpās aizslēdzamās biroja mēbelēs vai seifos.[99]

· Informāciju var ņemt līdzi komandējumā, ja pārvadāšanas laikā un komandējuma vietā ir iespējams nodrošināt tās drošu glabāšanu.[100]

· Informāciju drīkst apstrādāt elektroniski, izmantojot atsevišķus datorus vai tādus datorus, kas pievienoti datoru tīklam, kurš ir aizsargāts pret nepiederošu personu piekļūšanu, t. i., datortīkls ir atbilstoši sertificēts NDI. No datortīkla informāciju iespējams iegūt, to izdrukājot, izmantojot elektroniskos informācijas nesējus, piem., disketes, kompaktdiskus, vai pārraidot publiskajos tīklos, ja tiek izmantotas Satversmes aizsardzības biroja atzītas šifrēšanas metodes.[101]

· Atsevišķas daļas, kas ir vispārpieejama informācija, var izmantot atklāti, nodalot no aizsargājamās informācijas.[102]

· Sagatavojot dokumentu, kas ietver informāciju dienesta vajadzībām, uz tā izdara atzīmi “DIENESTA VAJADZĪBĀM”.[103]

· Informāciju pavairo lietvedības nodaļas darbinieks, ja kopija jānosūta citai iestādei, atzīmējot kopiju skaitu un adresātus reģistrācijas un uzskaites sistēmā.[104]

· Pēc lietošanas beigām šo dokumentu iznīcināšanu veic lietvedības nodaļas darbinieks.[105]

5.5. ES dokumentu uzskaites sistēma (ES DUS)

5.5.1. ES DUS vispārīgs apskats

Informācijas aprites nodrošināšana ir uzticēta ĀM[106].

Lai nodrošinātu informācijas apriti un ES lietu koordināciju valstī, 2003. gada 12. maijā tika izveidota ES dokumentu uzskaites sistēma (ES DUS). Ar tā starpniecību valsts pārvaldes iestādēm, Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES un LR vēstniecībām ir pieejami ES Padomes dokumenti: ES tiesību aktu projekti, dokumenti Ministru padomes, COREPER un darba grupu sēdēm, citu ES iestāžu būtiskākie dokumenti u. c. Tāpat ES DUS tiek ievietoti Latvijas pārstāvju dienesta ziņojumi no ES sanāksmēm, dienesta ziņojumi par ES dalībvalstīs notikušiem brīfingiem par Ministru padomes sanāksmēm, apstiprinātās nacionālās pozīcijas, LR tiesību akti par ES koordinācijas sistēmu u.c. informācija.

5.5.2. Pieeja ES DUS

ES DUS datu bāze ir pieejama Internet vidē, izmantojot pārlūkprogrammu. Datu bāzes elektroniskā adrese internetā ir https://esdus.mfa.gov.lv. Lai datu bāze darbotos bez kļūdām, lietotājiem tiek ieteikts izmantot MS Internet Explorer 5.5 vai jaunāku programmas versiju. Darbā ar citām pārlūkprogrammām sistēmas funkcionalitāte netiek garantēta.

Lai minēto datu bāzi būtu iespējams izmantot, tās lietotājiem ar savas iestādes ES koordinatoru starpniecību jānodrošina individuāla pieeja: lietotājvārds un parole. Lai to saņemtu, nepieciešams sazināties ar ES koordinācijas departamentu ĀM pa tālruni vai jāraksta e-pasts uz adresi koordinacija@mfa.gov.lv.

Lietotājam ir iespēja mainīt savu paroli sistēmas sadaļā “Administrēšana”. Paroli ieteicams mainīt vismaz reizi pusgadā, un to nedrīkst izpaust citiem. Ja kāda trešā persona, izmantojot lietotāja paroli, veiks prettiesiskas darbības, tad atbildība tiks prasīta no paroles īpašnieka.

5.5.3. ES DUS funkcijas

ES DUS darbības mehānisms ir vienkāršs. Kad Padomes Ģenerālsekretariāts izplata jaunu dokumentu, tas automātiski tiek ievietots ES Padomes informācijas sistēmā U32/Extranet. No šīs sistēmas dokuments automātiski tiek pārsūtīts uz ES DUS datu bāzes elektronisko adresi koordinacija@mfa.gov.lv. Datu bāzes administrators šo dokumentu ievieto ES DUS sistēmā.

Valsts dokumentus (dienesta ziņojumi no darba grupām un Ministru padomes sanāksmēm, Latvijas sākotnējās un nacionālās pozīcijas par izskatāmajiem jautājumiem) to izstrādātāji vai atbildīgie saskaņotāji nosūta ES DUS datu bāzes administratoram, kas tos ievieto datu bāzē.

Pēc dienesta ziņojuma ievietošanas datu bāzē administrators atbilstoši VAS noteiktajam atbildību sadalījumam (sk. 6.) un tematisko kodu tabulai nosūta notifikāciju (e-pasta paziņojumu) atbildīgajai iestādei un līdzatbildīgajām iestādēm par šī dokumenta ievietošanu datu bāzē. Tā kā visām ministrijām ir pieeja informācijas sistēmai Extranet, notifikācijas par citu dokumentu ievietošanu ES DUS netiek izsūtītas.

5.5.4. ES DUS iespējas un dokumentu meklēšana

ES DUS informācija ir strukturēta pēc Ministru padomes konfigurāciju principa. Dokumenti šajās izvēlnēs ir strukturēti šādās sadaļās:

· Darba grupu agendas (darba kārtības) – attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas darba grupu darba kārtības;

· Dienesta ziņojumi – dienesta ziņojumi no attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas darba grupām un ministru sanāksmēm;

· EK priekšlikumi – attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas kompetencē esošie Komisijas priekšlikumi;

· Ministru vizītes – ziņojumi vai informācija par nozares ministru divpusēju vai daudzpusēju tikšanos, kurā apspriesti attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas jautājumi;

· Padomes agendas (darba kārtības) – attiecīgās Ministru padomes sanāksmju darba kārtības;

· Padomes dokumenti – Ministru padomes kompetencē esošie dokumenti;

· Pozīcijas – apstiprinātās nacionālās pozīcijas;

· Rakstiskā procedūra – paziņojumi par rakstiskās procedūras uzsākšanu un Latvijas atbildes uz tiem;

· Atbildes uz OC (arhīvs) - Latvijas atbildes Padomei par dokumentiem, kas Latvijai tika nodoti izvērtēšanai novērotāja statusā, t.i., līdz 2004.gada 30.aprīlim;

· OC dokumenti (arhīvs) – Padomes dokumenti, kas Latvijai tika nodoti izvērtēšanai novērotāja statusā, t.i., līdz 2004.gada 30.aprīlim.

Papildus šim iedalījumam dokumenti tiek saglabāti šādās sadaļās: Rakstiskās procedūras; COREPER; Vispārīgie jautājumi, Eiropadome, Dokumenta veids un Atbildes uz ministriju instrukcijām.

Sadaļā Rakstiskā procedūra tiek ievietoti no Padomes Ģenerālsekretariāta saņemtie paziņojumi par rakstiskās procedūras uzsākšanu. Paziņojumam tiek pievienots īpašs indikators, kas norāda, ka rakstiskā procedūra nav atbildēta. Kad atbildīgā iestāde ir atbildējusi uz rakstisko procedūru un par šo faktu informējusi ĀM ES koordinācijas departamentu, atbilstošā dokumenta indikators tiek mainīts. Šādā veidā tiek nodrošināta iespēja sekot līdzi rakstisko procedūru statusam.

Svarīgi atcerēties, ka atbildīgajai iestādei ir jāinformē ĀM ES koordinācijas departaments par Latvijas viedokli par rakstiskās procedūras jautājumu, nosūtot informāciju uz e-pastu koordinacija@mfa.gov.lv.[107] (sk. arī 12.4.)

COREPER sadaļā ir pieejama informācija, kas attiecas uz COREPER sanāksmēm:

· Agendas/FlashCOREPER sanāksmju darba kārtības un prezidentūras informācija par darba kārtības jautājumiem;

· DZ – Antici/Mertens – dienesta ziņojumi pēc Mertens un Antici sanāksmēm (sk. 10.2.);

· DZ – COREPER – dienesta ziņojumi pēc COREPER I un II sanāksmēm;

· Padomes dokumenti – Padomes Ģenerālsekretariāta sūtītie dokumenti, kas attiecas tikai uz COREPER I un II.

Vispārīgo jautājumu sadaļā ir iekļauta dažāda informācija, kas var palīdzēt darbā ar ES dokumentiem un ES DUS datu bāzi:

· Padomes darba grupu saraksts – var noderēt, meklējot dienesta ziņojumus un nosakot atbildīgās/līdzatbildīgās iestādes;

· Ministriju ES lietu koordinatori – to amatpersonu kontaktinformācija, kas atbild par ES lietām (saraksts regulāri tiek atjaunināts);

· LR tiesību akti – tiesību akti, kas attiecas uz ES lietu koordināciju Latvijā;

· Prezidentūra – ES prezidējošās valsts prioritāšu saraksts, kalendārs un cita informācija;

· Tematiskie kodi – tabula, ko izmanto, nosūtot notifikācijas atbildīgām iestādēm un līdzatbildīgajām iestādēm par katru Padomes Ģenerālsekretariāta sūtītu dokumentu.

Eiropadomes sadaļā pieejama informācija, kas attiecas uz Eiropadomes sanāksmēm:

· Agenda - Eiropadomes sanāksmju darba kārtības;

· Dienesta ziņojumi – dienesta ziņojumi par Eiropadomes sanāksmēm;

· Padomes dokumenti – dokumenti, kas attiecas tikai uz Eiropadomes sanāksmēm;

· Pozīcijas – apstiprinātās nacionālās pozīcijas uz Eiropadomes sanāksmēm.

Sadaļā Atbildes uz ministriju instrukcijām tiek saglabātas LR vēstniecību ārvalstīs sniegtā informācija par nozaru ministriju atbildībā esošiem jautājumiem, skaidrojot un lobējot Latvijas intereses ES dalībvalstīs.

ES DUS datu bāze nodrošina šādas iespējas:

· vienota dokumentu uzglabāšanas vieta – arhīvs – datu bāzē ir pieejami ar ES saistītie valsts un ES iestāžu dokumenti, kas izstrādāti kopš 2003. gada maija. To skaits dienā palielinās par apmēram 150 dokumentiem;

· saņemto dokumentu reģistrācija – katrs datu bāzē ievietotais dokuments tiek reģistrēts un ievietots attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas sadaļā vai citā attiecīgā sadaļā;

· atbildīgo/līdzatbildīgo iestāžu informēšana – par katru dokumentu ir norādītas atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes;

· dokumentu elektronisko formātu nodrošināšana – dokumenti ir pieejami tiešsaistes vidē, izmantojot Internet pārlūkprogrammu;

· paziņojumu nosūtīšana, izmantojot e-pastu – paziņojumi par dienesta ziņojumiem automātiski tiek nosūtīti atbildīgajām/līdzatbildīgajām iestādēm, izmantojot e-pastu.

Dokumentus var meklēt, izmantojot sagrupējuma principu, proti, uzklikšķinot uz kādas no Ministru padomes konfigurāciju sadaļām un atverot interesējošo apakšsadaļu. Šajā gadījumā ir redzami pēdējie datu bāzē ievietoti dokumenti, kas izvietoti hronoloģiskā secībā.

Ja ir zināms kāds dokumenta parametrs (numurs, datums, tematiskais kods u. tml.), iespējams meklēt, izmantojot t. s. automātisko meklētāju:

- Vienkāršā meklēšana lietotājiem dod iespēju ātri sameklēt konkrētu dokumentu pēc konkrētiem parametriem, piemēram, ja ir zināms dokumenta numurs 7280.EN05, tad, ievadot to meklēšanas logā, tiks atrasts konkrētais dokuments. Pašā dokumentā numura gads tiek atdalīts ar simbolu “/” (piemēram, 7280/05), taču, meklējot dokumentu sistēmā, simbolu “/” nelieto. Ja ir zināma tikai daļa no dokumenta numura, piemēram, 728, tad, to ievadot, tiks atrasti visi dokumenti, kuros ir norādītie simboli.

Vienkāršās meklēšanas funkciju ir lietderīgi izmantot arī Padomes sanāksmes darba kartības vai dienesta ziņojuma meklēšanā. Piemēram, visas darba grupu sanāksmju darba kartības vai dienesta ziņojumus par darba grupu E.3 var atrast, ierakstot meklēšanas logā kombināciju – E.3[108].

- Izvērstā meklēšana dod iespēju lietotājam precizēt meklēšanas kritērijus. Lietotājam tiek dota iespēja izvēlēties norādīt, kurā Ministru padomes konfigurācijā veikt meklēšanu, dokumenta tematisko kodu, laika posmu, autoru (ja tas ir dienesta ziņojums), kā arī dokumenta veidu un atbildīgās/līdzatbildīgās iestādes. Tādējādi ir iespējams samazināt meklēšanas laiku un atrasto atbilžu skaitu. Var lietot mīkstinājuma zīmes.

- Pilna teksta meklēšana dod iespēju lietotājam meklēt noteiktu vārdu datu bāzes dokumentu tekstā. Lai aktivizētu šo iespēju, lietotājam ir jāievada meklējamais vārds meklēšanas logā un jāatzīmē izvēlne “Pilna teksta meklēšana”, kas atrodas zem meklēšanas loga.

Pilna teksta meklēšanas iespējas izmantošanas gadījumā ir ieteicams sašaurināt meklēšanas kritērijus (piemēram, norādot dokumenta veidu vai Padomes konfigurāciju, uz kuru meklējamais dokuments attiecas), lai datu bāzes darbs noritētu operatīvāk. Minēto kritēriju atlases izvēlnes atrodas zem meklēšanas loga.

Atbildīgajām iestādēm uz adresi koordinacija@mfa.gov.lv ievietošanai ES DUS ir jāsūta šādi dokumenti:

- apstiprinātās sākotnējās pozīcijas;

- apstiprinātās nacionālās pozīcijas uz Ministru padomes sanāksmēm;

- dienesta ziņojumi par dalību:

a) ES Padomes darba grupās un komitejās, t.sk., COREPER,

b) Ministru padomes sanāksmēs, t.sk., neformālajās sanāksmēs,

c) Eiropadomes sanāksmēs;

- atbildes uz rakstisko procedūru;

- rakstiskos paziņojumus/ deklarācijas par COREPER sanāksmes darba kārtības I daļas jautājumiem vai Ministru padomes sanāksmes darba kārtības A daļas jautājumiem.

Saskaņā ar ministriju vienošanos, uz adresi koordinācija@mfa.gov.lv sūtāmi arī dienesta ziņojumi vai informācija par nozares ministru vizītēm, divpusēju vai daudzpusēju tikšanos, kurā apspriesti attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas jautājumi.

ES DUS pieejami arī dienesta ziņojumi par ES dalībvalstu brīfingiem, kas tiek organizēti pirms Ministru padomes sanāksmēm.

5.6. Dienesta ziņojumi

5.6.1. Dienesta ziņojumu rakstīšana un nosūtīšana

Dienesta ziņojums (DZ) ir pārstāvja rakstveidā sagatavota informatīva atskaite par sanāksmes rezultātiem un tajā iegūto informāciju. Dienesta ziņojumu mērķis ir informēt par jautājuma attīstību tā izskatīšanas procesā iesaistītās līdzatbildīgās iestādes, lai tām būtu iespēja novērot jautājuma attīstības gaitu un pilnvērtīgi piedalīties Latvijas viedokļa sagatavošanā.

Prasības dienesta ziņojumu sagatavošanai ir noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumos Nr. 96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos” un 2009.gada 3.februāra instrukcijā Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”.

Pārstāvim, gatavojot DZ par Ministru padomes, tās darba grupas/komitejas sanāksmē izskatītajiem jautājumiem, jāņem vērā, ka:

· DZ ir jāsagatavo 48 stundu laikā pēc Padomes sanāksmes. Ja jautājums ir steidzams, DZ ir jāsagatavo 24 stundu laikā pēc sanāksmes[109]. Pretējā gadījumā zūd DZ būtība – savlaicīgi un pilnvērtīgi informēt jautājuma attīstībā iesaistītās iestādes;

· steidzamos vai īpaši svarīgos gadījumos DZ iekļaujamo informāciju var sniegt arī mutiski (telefoniski), pēc tam arī sagatavojot rakstveida ziņojumu, kurā norāda, kad un kam informācija sniegta mutiski[110];

· DZ sagatavo pārstāvis, kas ir piedalījies attiecīgajā ES iestāžu sanāksmē. Ja sanāksmē piedalās vairāki Latvijas pārstāvji, tad tie, savstarpēji vienojoties, DZ jautājumus atspoguļo atbilstoši to kompetencei[111];

· ja par Padomes sanāksmi DZ netiek sagatavots, tad ĀM[112] var neapmaksāt ceļa izdevumus, jo nav apliecinājuma par līdzekļu attaisnotu izlietojumu;

· DZ ir elektroniski jānosūta ĀM ES koordinācijas departamentam uz e-pasta adresi koordinacija@mfa.gov.lv, Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES uz e-pasta adresi permrep.eu@mfa.gov.lv un atbildīgajai iestādei;[113]

· pēc DZ saņemšanas ĀM ES koordinācijas departamenta atbildīgā amatpersona to ievieto ES DUS datu bāzē (sk. 5.5.) un atbildīgajai iestādei un līdzatbildīgajām iestādēm nosūta notifikācijas par dokumenta pieejamību datu bāzē;

· par DZ apkopošanu un uzglabāšanu lietvedībā ir atbildīga tā iestāde, kuras amatpersona to sagatavojusi.

Dienesta ziņojumā obligāti jābūt iekļautai šādai informācijai:

· kādi Latvijas pārstāvji ir piedalījušies attiecīgajā Padomes sanāksmē;

· izskatītie darba kārtības jautājumi un izskatīto dokumentu numuri;

· īss izskatāmā jautājuma apraksts un sanāksmes mērķis, atsaucoties uz iepriekšējo sanāksmi, ja tāda ir bijusi;

· sanāksmē diskutētie problēmjautājumi;

· citu valstu pozīciju apraksts;

· Latvijas pārstāvja paustais viedoklis;

· sanāksmē panāktā vienošanās;

· secinājumi par sanāksmi un ieteikumi turpmākajai darbībai.[114]

5.6.2. Dienesta ziņojumi, kas ietver klasificētu informāciju

Prasības DZ, kas ietver klasificētu informāciju, attiecībā uz saturisko daļu ir tādas pašas kā iepriekš izklāstītās (sk. 5.6.1.). Ievērojami stingrākas prasības ir noteiktas attiecībā uz DZ apriti. Šādu dienesta ziņojumu apriti (saņemšana, adresēšana, nosūtīšana adresātiem) nodrošina ĀM. Iepazīšanās ar DZ, kas ietver klasificētu informāciju, ir paredzēta un iespējama stingri ierobežotam amatpersonu lokam. Šie DZ nav atrodami ES DUS.

Ja klasificētā informācija neietver valsts noslēpumu, t. i., tai ir RESTRICTED/RESTREINT apzīmējums, ar šādu DZ var iepazīties amatpersonas, kuru darba pienākumi ir tieši saistīti ar attiecīgo jautājumu, par ko ir sagatavots DZ. Lai iepazītos ar DZ, kas ietver informāciju dienesta vajadzībām, amatpersonai nav vajadzīga Satversmes aizsardzības biroja pielaide klasificētai informācijai. Šādi DZ elektroniski tiek sagatavoti elektroniskās informācijas nesējā, kas tāpat kā papīra formātā sagatavotie DZ tiek uzglabāts aizslēgtās biroja mēbelēs.

DZ, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, nav (un nedrīkst būt) pieejami sociālajiem partneriem, NVO u. c.

Ja klasificētā informācija ietver valsts noslēpumu, t. i., KONFIDENCIĀLI, SLEPENI vai SEVIŠĶI SLEPENI, ar šādu DZ var iepazīties tikai tās personas, kurām saskaņā ar amata pienākumiem vai konkrēto darba uzdevumu ir jāveic darbs, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu, un kurām ir izsniegta Satversmes aizsardzības biroja attiecīgās kategorijas pielaide informācijai, kas ietver valsts noslēpumu. Šādi DZ tiek sagatavoti datoros, kas ir pieslēgti tikai vietējiem datortīkliem, vai atsevišķā šādam mērķim paredzētā datorā. Tie tiek izplatīti tikai norādītajiem adresātiem papīra formātā aizlīmētās aploksnēs un uzglabāti seifos.

Gadījumos, kad DZ ietver klasificētu informāciju, uz ĀM ES koordinācijas departamenta e-pasta adresi koordinacija@mfa.gov.lv elektroniski ir jānosūta DZ “augšējais rāmis”, kurā norādīta sanāksmes vieta, nosaukums, datums un Latvijas pārstāvja vārds, uzvārds. Šādi sagatavots un nosūtīts DZ ir apliecinājums par attaisnotu līdzekļu izlietojumu un ir pamats radušos ceļa izdevumu atmaksai[115].

Tuvāk par klasificētās informācijas aizsardzību sk. 5.4.


[78] Autorizācijas procedūru nosaka Regula 1049/2001 un Padomes Reglaments (2009/937/ES)

[79] Informācijas atklātības likuma 5.panta 7. punkts

[80] Angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, rumāņu, ungāru, vācu un zviedru valodas.

[81] Līguma par ES 55.pants.

[82] http://europa.eu/languages/lv/document/59#8

[83] Komisijas Tulku dienests, kas apkalpo arī Padomi un citas iestādes (Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas Investīciju banku), ir noteicis, ka vienas valodas tulku pakalpojumi par vienu sanāksmes dienu maksā 1800 eiro gadījumos, kad dalībvalsts ir pieprasījusi aktīvo tulkošanu, – dalībvalsts pārstāvis runā savā valodā, un viņam tiek tulkots visu citu sanāksmes dalībnieku teiktais. 50 % no šīs summas jāmaksā gadījumos, kad dalībvalsts pieprasa pasīvo tulkošanu – dalībvalsts pārstāvis runā savā valodā, bet viņam netiek tulkots citu sanāksmes dalībnieku teiktais.

[84] Padomes Reglaments (2009/937/ES), 14.pants.

[85] Jānorāda precīza labojamā teksta atrašanās vieta, piem., XX pielikuma Y sadaļas Z punkts, kā arī vai nu lappuse elektroniskā teksta pēdējā versijā, vai arī elektroniskā dokumenta numurs.

[86] Jācitē iepriekšējā ailē ietvertais teksts labotajā variantā, īpaši iezīmējot atšķirības.

[87] Jācitē viss punkts vai teikums (vesela teksta vienība), ja arī faktiskais grozījums attiecas tikai uz konkrētu vārdu/vārdkopu.

[88] Jānorāda ierosinātā grozījuma iemesli un attiecīgos gadījumos – saistība ar citiem tiesību aktiem (primārie, sekundārie tiesību akti).

[89] OV, L 145, 2001. gada 31. maijs, 43.-48. lpp.

[90] Padomes 2001. gada 19. marta Lēmums 2001/264/EK, ar ko apstiprina ES Padomes drošības reglamentu; 1996. gada 17. oktobra likums “Par valsts noslēpumu”; 1998. gada 6. novembra Informācijas atklātības likums; Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”; Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām".

[91] 1996. gada 17. oktobra likums “Par valsts noslēpumu”, 2. panta 1. punkts.

[92] Padomes 2001. gada 19. marta Lēmums 2001/264/EK, ar ko apstiprina ES Padomes drošības reglamentu, 4. punkts.

[93] Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi,” 5. punkts.

[94] Padomes 2001. gada 19. marta Lēmums 2001/264/EK, ar ko apstiprina ES Padomes drošības reglamentu, 4. punkts.

[95] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām,” 5.punkts.

[96] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 24. punkts.

[97] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 12. punkts.

[98] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 13. punkts.

[99] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 10. punkts.

[100] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 16. punkts.

[101] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 18. punkts.

[102] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 40. punkts.

[103] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 36. punkts.

[104] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 47. punkts.

[105] Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”, 50. punkts.

[106] Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 4. marta rīkojumu Nr. 136 “Par ES lietu koordināciju valsts mērogā pēc iestāšanās ES”.

[107] Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 37.punkts.

[108] Darba grupu kodi pieejami aktuālajā Padomes sagatavošanas formātu – darba grupu sarakstā. To izplata un atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās ministrijas par katru darba grupu katras Prezidentūras sākumā nosaka VAS.

[109] Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 27. punkts.

[110] Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 30. punkts.

[111] Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 31. un 34. punkts.

[112] Ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija instrukcija Nr. 5 “Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ”.

[113] Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 28. punkts.

[114] Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 29.punkts.

[115] Ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija instrukcija Nr. 5 “Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ”.